Konflikts Ukrainā draud daļu Eiropas ziemā atstāt bez gāzes

Krievija un Ukraina dažādi traktē pagājušonedēļ Berlīnē panākto principiālo vienošanos par Krievijas dabasgāzes piegādēm gaidāmajā ziemā. Tas nevar nedarīt bažīgu Eiropas Savienību, ar kuras starpniecību tika rīkotas sarunas.

Ja vienošanās par gāzes piegādēm Ukrainai netiks panākta, pastāv liels risks, ka ziemā nepieciešamo daudzumu dabasgāzes nesaņems arī vairākas Centrāleiropas valstis un Itālija, kuras lielu daļu gāzes saņem tieši tranzītā caur Ukrainu. ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers gan paudis cerību, ka šīs nedēļas nogalē izdosies panākt vienošanos par tā saukto ziemas plānu un nedz ukraiņiem, nedz eiropiešiem nebūs jāsalst.

Piektdienas vakarā, īsi pēc sarunām, kurās piedalījās Krievijas un Ukrainas enerģētikas ministri Aleksandrs Novaks un Jurijs Prodans, ES enerģētikas komisārs preses konferencē izstaroja optimismu, paziņojot, ka trīs mēnešus ilgušie strīdi starp Maskavu un Kijevu, šķiet, ir atrisināti. AFP citē viņa paziņojumu, saskaņā ar kuru Krievija apņēmusies pusgada laikā piegādāt Ukrainai 5 miljardus kubikmetru gāzes par vidējo cenu 385 dolāri par 1000 kubikmetriem. Kopš 16. jūnija Krievija parādu dēļ pārtraukusi gāzes piegādi Ukrainai. Taču, ņemot vērā to, ka beidzamo mēnešu laikā Ukrainas pazemes gāzes krātuves papildinātas ar dabasgāzi, kas reversā piegādāta no Polijas, Slovākijas un Ungārijas, Kijevai ar to, taupīgi rīkojoties, vajadzētu pietikt līdz martam, kad abām pusēm atkal būtu jāsēžas pie sarunu galda. Savukārt Ukraina, pēc G. Etingera sacītā, apņēmusies jau tuvākajā laikā nomaksāt Krievijai 3,1 miljardu dolāru jeb daļu no 5,3 miljardu dolāru lielā parāda (pēc Maskavas aprēķiniem) par jau piegādāto dabasgāzi. Reuters atgādina, ka šim nolūkam Ukrainai īpašu aizdevumu piešķīris Starptautiskais valūtas fonds.

Tomēr G. Etingera paziņotais, ka atlicis vien saskaņot dažādas nianses valdību līmenī, šķiet, izrādījies tikai vēlamā uzdošana par esošo. «Nekāds galīgais lēmums nav pieņemts. Neviens dokuments nav parakstīts. Punkts,» tā sestdien savā Facebook lapā ierakstījis Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma, lielākā gāzes importētāja Naftogaz vadītājs Ondrijs Koboļevs. Gazeta.ru norāda, ka Ukraina nav gatava uzreiz atmaksāt lielāko daļu no uzkrātā parāda, kā to pieprasa Krievija, – Kijeva labprāt vēlētos šo jautājumu iesaldēt un oktobrī vai novembrī pārskaitīt avansu par ziemā gaidāmajām gāzes piegādēm. Vēl viena alternatīva, par ko ierunājies J. Prodans, ir Ukrainai izdevīgāks maksājumu grafiks, kam Gazprom arī nevēlas piekrist. Tāpat Kijevu neapmierina cena, kas būs jāmaksā par gāzi. Pēc J. Prodana domām, taisnīga cena būtu 268 dolāri par 1000 kubikmetriem. Jāatgādina, ka par abiem šiem jautājumiem Ukraina iesniegusi prasības Stokholmas šķīrējtiesā, kur spriedums gaidāms tikai nākamā gada vasaras nogalē vai rudenī. Taču vienošanās parakstīšana faktiski apliecinātu, ka Kijeva atsakās no savām pretenzijām un piekrīt gan Krievijas aplēstajam parāda lielumam, gan Maskavas noteiktajai gāzes cenai. Turklāt jāņem vērā, ka cenu 385 dolārus par kubikmetru Maskava piedāvājusi vien tā dēvētā ziemas plāna ietvaros, – sākot ar nākamo pavasari, Ukrainai par dabasgāzi atkal vajadzēs maksāt vairāk.

Krievu ekonomisti uzsver, ka šajā gadījumā nav runas par «nelielām domstarpībām» vai «niansēm», bet gan principiāliem jautājumiem un izredzes, ka vienošanās tiks panākta šīs nedēļas laikā, neesot īpaši lielas. Gazprom vadītājs Aleksejs Millers intervijā Krievijas televīzijas kanālam Rossija24 bez aplinkiem norādījis, ka neatrisinātās domstarpības draud ziemā bez apkures un siltā ūdens atstāt ne tikai Ukrainas, bet arī daļu Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Slovēnijas iedzīvotāju. Jāatgādina, ka kas līdzīgs jau notika 2009. gada janvārī, kad Krievija uz 13 dienām pārtrauca gāzes eksportu caur Ukrainu, apgalvojot, ka šī valsts, nemaksājot parādus un vienkārši zog tranzītam paredzēto gāzi savām vajadzībām. «Situācija ir ļoti sarežģīta. Pat tad, ja vienošanās tiks parakstīta ar tiem nosacījumiem, par kuriem mēs runājam tagad, nav simprocentīgas garantijas, ka netiks traucēts gāzes tranzīts uz Ukrainu,» sacījis A. Millers. Viņš uzsvēris, ka Ukrainas pazemes gāzes krātuvēs neesot pietiekama daudzuma dabasgāzes, lai nodrošinātu Ukrainas vajadzības ziemai. «Kijevai kaut kur nepieciešams atrast vēl 7 miljardus kubikmetru gāzes,» skaidrojis A. Millers. Gan J. Prodans, gan ES amatpersonas gan apgalvojušas, ka A. Millera sacītais neatbilstot patiesībai. Kopējais Ukrainas pazemes gāzes krātuvju tilpums esot 18 miljardi kubikmetru, un tajās līdz pagājušās nedēļas nogalei esot bijis iesūknēts 16,6 miljardi kubikmetru gāzes. Tātad gadījumā, ja vienošanos starp Krieviju un Ukrainu izdosies panākt, gāzes līdz martam pietikšot.