Lietuvas Seims otrdien īpašas steidzamības kārtā pieņēmis grozījumus likumā par dzīvnieku aizsardzību un labturību, paredzot no nākamā gada atļaut Lietuvā dzīvnieku rituālo kaušanu.
Šos grozījumus, ko valdība rosināja tikai pirms dažām nedēļām, atbalstījuši 54 deputāti, pret tiem balsojuši četri, bet atturējušies 11 parlamenta locekļi. Ja likumu parakstīs prezidente Daļa Grībauskaite, tas stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra.
Lopu audzētāji cer, ka tas ļaus mīkstināt Krievijas embargo ietekmi uz Lietuvas lauksaimniecību, atverot gaļai alternatīvus tirgus. Iepriekš lēsts, ka Maskavas noteikto sankciju dēļ nozare kopumā varētu zaudēt 250 miljonus litu (72,5 miljonus eiro).
Eiropas konvencija par dzīvnieku tiesību aizsardzību kaušanas laikā nosaka, ka lopi pirms kaušanas jāapdullina, bet vienlaikus tā neliedz dalībvalstīm tiesības veikt izņēmumus reliģisku apsvērumu dēļ.
Apspriežot grozījumu projektu, Seimā izcēlās asas diskusijas, vai ir ētiski kaut dzīvniekus bez iepriekšējas apdullināšanas un ļaut tiem noasiņot, lai varētu palielināt gaļas eksportu uz Izraēlu un islāma valstīm.
Grozījumu pretinieki norādīja, ka dzīvnieku organismā no stresa izstrādājas kaitīgi toksīni, un uzsvēra, ka Lietuvā nav tik lielas reliģiskās kopienas, lai būtu nepieciešamība pēc rituālās kaušanas. Viņi arī pauda viedokli, ka ekonomiskais labums no mainītā likuma ir apšaubāms un nepārdomāts.
Savukārt grozījumu atbalstītāji norādīja, ka dzīvnieku kaušana bez apdullināšanas Lietuvā pazīstama, kopš vien dzīvnieki tiek lietoti pārtikā, un pieļāva, ka, eksportējot dzīvus lopus, transportēšana lidmašīnā tiem rada vēl lielāku stresu, taču ekonomiskais ieguvums atšķiroties seškārtīgi.
Ar likumu atļaujot rituālo kaušanu, mainīsies arī šīs biznesa nozares uzraudzība. Zemkopības ministrijai būs jānosaka rituālās kaušanas metodes un paņēmieni, kas ļaus nodrošināt šā procesa kontroli, uzskaiti, kā arī tādā veidā iegūtās gaļas marķēšanu un pārdošanu.