Skotu neatkarības referenduma iedvesmotie kataloņu nacionālisti ceturtdien gatavojas iziet ielās, lai pieprasītu tiesības rīkot pašiem savu referendumu par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.
18.septembrī gaidāmais referendums par Skotijas neatkarību devis jaunu impulsu kataloņu nacionālistiem, kas iecerējuši rīkot savu nobalsošanu 9.novembrī, taču tam joprojām nepiekrīt Madrides centrālā valdība.
"Ja tāda nācija kā Skotija var balsot, kāpēc ne Katalonija?" aģentūrai AFP trešdien sniegtajā intervijā retoriski vaicāja Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass. "Ja Katalonijas iedzīvotāji vēlas balsot pat tās nākotni, to faktiski nav iespējams mūžīgi neatļaut."
1714.gada 11.septembrī Burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Tagad šis datums Katalonijā kļuvis par Nacionālo dienu, ko paši kataloņi dēvē par "Diada". Šī gada piemiņas pasākumi ir īpaši simboliski, jo kopš vēsturiskās sakāves aprit apaļi 300 gadi.
Spānija iecerēto kataloņu referendumu uzskata par antikonstitucionālu, jo, kā uzskata Madride, šādi jautājumi saskaņā ar konstitūciju lemjami visas valsts nobalsošanā, nevis reģionālā mērogā, un premjerministra Marjano Rahoja vadītā konservatīvā partija solījusi nepieļaut kataloņu nacionālistu ieceres īstenošanu.
"Domāju, ir absurdi izlikties, ka tas ir iespējams, un, manuprāt, Spānijas valdībai nāksies to saprast," uzsvēra Mass.
Viņš ir pārliecināts, ka Skotijas referendums var atvieglot arī Katalonijas ceļu uz neatkarību.
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas gan brīdina, ka Skotijas un Katalonijas atdalīšanās attiecīgi no Lielbritānijas un Spānijas automātiski novedīs pie tā, ka jaunizveidotās valstis zaudēs tiesības uz dalību ES un tām nāksies uzsākt iestāšanās sarunas kā jebkurai citai kandidātvalstij.
Taču Mass ir pārliecināts, ka gadījumā, ja Skotijas neatkarības atbalstītāji referendumā uzvarēs, "būs ļoti ātras, pat tūlītējas, sarunas, cenšoties paturēt Skotiju Eiropas Savienībā".
Mass jau trešdienas vakarā ievadīja piemiņas pasākumus, noliekot vainagu 1714.gada Barselonas aplenkumā kritušo kataloņu kapos.
Savukārt ceturtdienas pēcpusdienā Katalonijas neatkarības atbalstītāji pulcēsies divās lielākajās Barselonas ielās, veidojot milzīgu burtu "V", kas simbolizēs vārdu "balsojums" (kataloņu valodā "vot") un kura kopgarums saskaņā ar rīkotāju ieceri sasniegs 11 kilometrus.
Organizatori vēsta, ka dalību akcijā pieteikuši jau vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
"Pirms 300 gadiem viņi ar spēku mums atņēma brīvību. Tagad mēs to vēlamies atgūt ar balsošanu," sarunā ar AFP norādīja 66 gadus vecais pensionētais baņķieris Ramons Pučs.
Viņa 64 gadus vecā sieva Pepita, kurai rokās bija sarkani-dzeltenais Katalonijas karogs, ko viņa tikko bija nopirkusi ceturtdienas demonstrācijai, piebilda: "Mēs nekad neesam bijuši tik tuvu brīvībai. Tagad vai nekad."
Kataloņi lepojas ar savu valodu un kultūru, kas ievērojami atšķiras no pārējās Spānijas, un daudzi no 7,5 miljonus lielā reģiona iedzīvotāju kopskaita uzskata, ka Madride, kas pārdala viņu maksātos nodokļus, pret Kataloniju izturas netaisnīgi.
Katalonijas ekonomika dod aptuveni piektdaļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), taču reģions īpaši smagi cieta 2008.gada finanšu krīzē, kas papildus uzkurināja separātiskos noskaņojumus.
Tikmēr neatkarības pretinieki apgalvo, ka atdalīšanās no Spānijas izsauks ekonomisku katastrofu.
Katalonijas Pilsoniskā sabiedrība (SCC), kas atbalsta Spānijas vienotības saglabāšanu, aicinājusi neatkarības pretiniekus uz alternatīvu mītiņu, kas ceturtdien notiks Taragonā.
Atdalīšanās "ekonomiski ir bezjēdzīga, tā nav attaisnojama politiski un tā šķeļ mūs sociāli," intervijā AFP norādīja SCC priekšsēdētāja vietnieks Joakims Koļs.