Mazāk par desmit dienām palicis līdz 18. septembrim, kad Skotijas iedzīvotājiem referendumā būs iespēja nobalsot par valsts neatkarību. Svētdien Sunday Times, atsaucoties uz YouGov veikto aptauju, paziņoja, ka neatkarības piekritēju skaits pirmo reizi pārsniedzis pretinieku skaitu. Tas licis sarosīties britu amatpersonām, kuras solījušas, ka Skotijai, ja tā nobalsos par palikšanu Apvienotajā Karalistē, tiks piešķirta lielāka autonomija. Savienības piekritēju līderis Alisters Dārlings gan noliedzis neatkarības aktīvistu vadītāja, Skotijas pirmā ministra Aleksa Salmonda sacīto, ka viņa nometnē sākusies panika.
51% Skotijas iedzīvotāju plāno atbalstīt neatkarību, bet 49% balsos pret – tādi ir britu salas saviļņojušās aptaujas rezultāti. Lai gan neatkarības piekritēju pārsvars ir statistiskās kļūdas robežās un nav ņemti vērā tie aptaujas dalībnieki, kuri sacījuši, ka nav izlēmuši, kā balsot, YouGov prezidents Pīters Kelners norādījis – beidzamo nedēļu laikā neatkarības piekritēju skaits strauji pieaug. Reuters norāda, ka tam varētu būt vairāki iemesli. Pirmkārt, 307 gadus ilgušās Anglijas un Skotijas savienības piekritēji paļāvušies uz vasaras vidū publiskotajām aptaujām, kas liecināja, ka savienības piekritēju skaits par 22 procentpunktiem pārsniedz neatkarības piekritēju skaitu. Līdz ar to viņu kampaņa Labāk kopā nav bijusi īpaši jaudīga, no tās diezgan uzkrītoši norobežojušās valdības amatpersonas, kas gan nav laidušas garām iespēju pabiedēt skotus ar to, ka A. Salmonds sola viņiem neiespējamo. Otrkārt, savu artavu devušas televīzijas debates, kurās Skotijas valdības vadītājs un neatkarības piekritējs izskatījies krietni pārliecinošāk par savu sāncensi – pat neraugoties uz to, ka nav spējis atbildēt uz vairākiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Un, treškārt, izskatās, ka A. Salmondam uz kampaņas beigām ir izdevies mobilizēt jauniešus – pateicoties tam, ka viņš rosinājis Skotijas konstitūcijā noteikt tiesības uz bezmaksas augstāko izglītību un darbu, kā arī plāno vēlēšanās atļaut piedalīties jauniešiem no 16 gadu vecuma.
Aptaujas rezultāti likuši nekavējoties reaģēt britu augstākajām amatpersonām – premjers Deivids Kamerons svētdien devās apspriesties ar karalieni Elizabeti II, kura, kā jau ierasts, vasaras nogali pavada savā Skotijas īpašumā, bet finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka jau tuvākajās dienās tiks precizētas visas tās papildu autonomijas iespējas, kuras Skotija iegūs, ja tās iedzīvotāji nobalsos pret izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Viņš jau paziņojis, ka runa ir gan par nodokļu iekasēšanu un citiem fiskālās politikas jautājumiem, gan sociālās nodrošināšanas jomu. BBC norāda, ka, spriežot pēc visa, Skotijai, kas jau kopš 1999. gada bauda samērā plašu autonomiju (tās veselības aizsardzības un izglītības sistēmas, piemēram, būtiski atšķiras no citur Lielbritānijā spēkā esošajām) būs noteikšana par visu politikas spektru, atskaitot ārpolitiku un aizsardzību. Ironiski, bet savulaik A. Salmonds vēlējās, lai šādu jautājumu par plašāku autonomiju iekļauj referenduma biļetenā, bet tam veto uzlika D. Kamerons, kurš bija absolūti pārliecināts, ka skotu vairākums neatbalstīs izstāšanos no Apvienotās Karalistes. «Tā ir diezgan smieklīga pozīcija. Viņiem neizdevās skotus iebiedēt, bet tagad viņi mēģina mūs uzpirkt. Taču tam vienalga nav jēgas, jo cilvēki ir sapratuši, ka mēs savas valsts nākotni varam ņemt savās rokās,» intervijā BBC sacījis A. Salmonds, vērtējot šo pretinieku nometnes paziņojumu kā «panisku soli». To gan vakar noliedzis A. Dārlings, sakot, ka britu vienotības piekritēji jau iepriekš izteikuši dažādus piedāvājumus Skotijai, bet Dž. Osborns vienkārši plānojis tos visus apkopot. A. Dārlinga traktējumā tas jādara, lai jau 19. septembrī, dienu pēc tam, kad neatkarības ideja referendumā tiks noraidīta, varētu ķerties pie darba.