Pagājušonedēļ Velsas pilsētā Ņūportā notikušā NATO samita laikā Baltijas valstis un Polija ir saņēmušas stingras garantijas, ka tās netiks pamestas likteņa varā, ja Krievijai ienāks prātā arī pret šīm Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm vērst tādu pašu agresiju kā pret Ukrainu. Samitā nolemts veidot ātrās reaģēšanas spēkus, kas saskaņā ar līguma 5. pantu nepieciešamības gadījumā varētu ātri steigties palīgā apdraudētajām valstīm.
Lai gan nav pieņemts lēmums par jaunu NATO karabāzu ierīkošanu jauno dalībvalstu teritorijā, solītā «pastāvīgā rotācija» un regulāras mācības, kas tiks rīkotas Baltijas valstīs un Polijā, faktiski to arī nozīmē. Ziņu aģentūra Reuters, vēstot par Latvijā notiekošajām militārajām mācībām Steadfast Javelin II, raksta, ka tās «praktiski demonstrē NATO līderu apņemšanos aizsargāt Baltijas valstis no pašpārliecinātās Krievijas».
Signāli Krievijai
Rezumējot divas dienas ilgušā samita rezultātus, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens sarunā ar LTV uzsvēris – Baltijas valstis var būt apmierinātas ar Velsā pieņemtajiem lēmumiem. Viņš ar izpratni izturējies pret to, ka Baltijas valstis ir noraizējušās par savu drošību – kā nekā Krievija, kas turpina agresiju Ukrainā, deklarējusi, ka tā dēvēto krievvalodīgo interešu aizstāvības vārdā patur tiesības veikt intervenci citās valstīs. «Nav nekādu šaubu, ka visas NATO dalībvalstis ir uzticīgas 5. paragrāfam, tādējādi uzbrukums vienai valstij būtu uzbrukums visām. Solidaritātes garā visas sabiedrotās valstis palīdzētu alianses valstij, kas būtu piedzīvojusi uzbrukumu. Šī solidaritātes klauzula ir ļoti, ļoti spēcīga, un mūsu apņemšanās ir pilnīgi nelokāma,» A. F. Rasmusens sacījis intervijā LTV. Tas, ka viņš pieminējis Krieviju un tās agresiju pret Ukrainu, ir signāls, ka NATO ir gatava aktivizēt līguma 5. pantu ne tikai atklātas militāras agresijas gadījumā, bet arī tad, ja valsti apdraudētu tā dēvētie zaļie cilvēciņi jeb bruņotas personas, kas sēj nemierus, acīmredzami rīkojoties Maskavas interesēs. Jāatgādina, ka tieši šādā veidā Krievija sagatavoja augsni Krimas aneksijai.
Samita laikā panākta vienošanās par ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas spētu laikus reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedū ru. Reuters, atsaucoties uz NATO ģenerālleitnanta Eda Deivisa sacīto, vēsta, ka šajos spēkos būšot aptuveni 4000 līdz 5000 karavīru, kuri uz jebkuriem draudiem NATO dalībvalstīm spēšot reaģēt 48 stundu laikā. «Tie būs veikli, precīzi, ātri izvietojami spēki,» skaidrojis E. Deiviss, piebilstot, ka pavēles par to izmantošanu varētu tikt dotas, balstoties uz operatīvajiem izlūkdienestu datiem. Jāatgādina, ka arī pašlaik NATO ir tā dēvētās reaģēšanas vienības (tajās dien ap 13 000 karavīru), taču to dislocēšana prasa vairākas nedēļas. Notikumi Ukrainā ir apliecinājuši, ka šādi spēki nespēj laikus reaģēt uz draudiem. Jāpiebilst, ka samitā pieņemts tikai konceptuāls lēmums, amatpersonām vēl jālemj gan par konkrētu ātrās reaģēšanas spēku sastāvu, gan to komandcentra dislokācijas vietu. Ir skaidrs, ka jaunās vienības tiks dislocētas relatīvi netālu no Krievijas robežām, jo tieši Krievija pašlaik rada lielākos draudus alianses dalībvalstīm. Neoficiāla informācija liecina, ka komandcentrs varētu atrasties Polijas pilsētā Ščecinā, kur pašlaik jau darbojas NATO starptautiskā bāze. Atpakaļceļā no Ņūportas to apmeklējis Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Gatavību iesaistīties ātrās reaģēšanas spēkos vēl pirms samita bija paudušas septiņas alianses dalībvalstis. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons preses konferencē Ņūportā sacījis, ka šajā vienībā varētu dienēt pat 3500 britu karavīru.
Nevēlas tērēt naudu
Deutsche Welle, atsaucoties uz NATO pavēlnieka Eiropā Filipa Brīdlova štābu, vēsta, ka šī plāna kopējās realizācijas izmaksas varētu sasniegt 46 miljonus eiro. Ja ņem vērā, ka ASV prezidents Baraks Obama jūnijā paziņoja par Vašingtonas gatavību ieguldīt aptuveni miljardu dolāru Eiropas valstu drošības nostiprināšanā, summa nav liela. Tomēr vācu radiostacija norāda, ka NATO dalībvalstis (atskaitot ASV) nevēlas palielināt aizsardzībai paredzētos izdevumus. Ņūportas samita rezolūcijā nav iekļauta apņemšanās visām valstīm aizsardzībai tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā tas noteikts iepriekš (šo kritēriju pilda tikai ASV, Lielbritānija, Igaunija un Grieķija). Neoficiāla informācija liecina, ka visskaļāk pret to iebildušas Kanāda un Vācija, kurām klusi piebalsojušas vēl vairākas NATO Eiropas lielās dalībvalstis – rezultātā samita dalībnieki vien apņēmušies nesamazināt aizsardzībai paredzētos izdevumus un «virzīties uz to», lai tie kādreiz patiešām sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Deutsche Welle piebilst, ka raizes par nepieciešamā finansējuma atrašanu tagad gulsies uz bijušā Norvēģijas premjerministra Jensa Stoltenberga pleciem, jo 1. oktobrī viņš nomainīs A. F. Rasmusenu alianses ģenerālsekretāra amatā.
Kiberaizsardzība un paplašināšana
NATO samita laikā ticis runāts arī par to, ka kiberuzbrukums vienai no alianses dalībvalstīm tiktu uzskatīts par uzbrukumu visam militārajam blokam. Laikraksts Postimees vēsta, ka Tallinā plānots izveidot NATO kiberaizsardzības mācību centru, kas piedāvās kiberaizsardzības apmācību dažādos līmeņos, sākot no speciālistu līmeņa līdz stratēģiskai lēmumu pieņemšanai. «Centra izveidošana nozīmē to, ka Igaunijā tiks veiktas NATO kiberaizsardzības mācības un tiks apmācīti NATO kiberdrošības eksperti,» intervijā Postimees sacījis Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers, piebilstot, ka tas vēl vairāk nostiprinās NATO klātbūtni Igaunijā. Jāatgādina, ka, pagājušonedēļ viesojoties Tallinā, ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par plānu pastiprināt alianses gaisa kara spēku klātbūtni Igaunijā.
Nekādi solījumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē samita laikā nav izskanējuši, taču A. F. Rasmusens preses konferencē īpaši norādījis, ka «nevienai trešajai pusei nav veto tiesību alianses paplašināšanās jautājumā». Nav šaubu, ka tas ir tiešs mājiens Krievijai, kas turpina histēriju par NATO tuvināšanos savām robežām. Plānots, ka līdz 2015. gada nogalei tiks izlemts, vai uzaicināt NATO iestāties Melnkalni, savus rīcības plānus turpina realizēt Bosnija un Maķedonija, bet Gruzija pretendē uz iekļaušanos alianses partnervalstu grupā. Attiecībā uz Ukrainu, kas beidzamo nedēļu laikā vairākkārt paudusi nodomu iestāties aliansē (jau tiek vākti paraksti par referendumu šajā jautājumā, kas varētu notikt līdz ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām 26. oktobrī), nekādi lēmumi samitā, kā jau bija prognozējams, nav pieņemti.