Obama Putinam sūta skaidru vēstījumu

ASV prezidenta Baraka Obamas vizīte skaidri norādījusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Baltijas valstis nebūs viegls guvums. Vēlreiz vārdos apliecinot, ka NATO līgums ir spēkā, ASV prezidents paziņoja, ka NATO solidaritāte tiks apliecināta arī darbos – Baltijas valstīs un Polijā pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

ASV prezidents informēja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai. «Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā,» norādīja pasaules lielvaras līderis, piebilzdams, ka Igaunijā varētu tikt izvietota rotējoša gaisa spēku papildu vienība.

NATO lidmašīnas Igaunijā

Saskaņā ar B. Obamas teikto, vispiemērotākā vieta NATO ātrās reaģēšanas gaisa spēku izvietošanai būtu Igaunijas lidosta Emarī. Savā uzrunā ASV prezidents arī uzslavēja Igauniju, kura uzskatāma par paraugu, kā rūpēties par kolektīvo un pašas valsts drošību. Tam, pēc viņa domām, vajadzētu sekot arī citām alianses dalībvalstīm.

Šī piebilde ir skaidrs mājiens visām NATO loceklēm, ka alianses līgumā atrunātie divi procenti no iekšzemes kopprodukta, kas jāiegulda dalībvalsts aizsardzībā, patiešām jānovirza aizsardzības budžetam. Igaunija līdz ar ASV ir starp tām četrām no 28 dalībvalstīm, kas šo nosacījumu pilda. Latvija apņēmusies, ka to pakāpeniski izdarīs līdz 2020. gadam.

Divas reizes aizsardzības ministra portfeli turējušais Atis Slakteris, kas bija ministrs arī laikā, kad Latvija iestājās aliansē, uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc B. Obama vizītē devies uz Igauniju, ir tieši šie divi procenti. Tomēr Igaunijai piesolīto NATO gaisa spēku klātbūtni nevajagot saistīt ar NATO līguma prasību neizpildīšanu.

«Domāju, ka viņš nešķiro Baltijas valstis – tās ir viena teritorija, kas ir apdraudēta,» saka bijušais ministrs. Viņš uzskata, ka Igaunijas lidosta par NATO aviācijas bāzes punktu izraudzīta stratēģisku apsvērumu dēļ.

Līgumu ar Krieviju nepārkāps

«Tas ir atgādinājums arī mums, taču tas savā ziņā jau bija gaidāms,» par diplomātisko atgādinājumu, ka NATO līguma saistības jāpilda visiem, saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Viņš gan esot mazliet vīlies, ka ASV prezidents nav neko teicis par jaunām NATO bāzēm reģionā, kā to gaidīja Baltijas valstis un Polija.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka 1997. gadā NATO un Krievijas parakstītais līgums ierobežo alianses iespējas jaunajās dalībvalstīs izvietot «kaujas spējīgas» armijas vienības. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš gan norāda, ka līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā situācija būtiski mainījusies un NATO, ja dalībvalstis tā izšķirtos, nepārkāpjot līgumu, savas vienības izvietot tomēr varētu.

Līdzīgās domās ir arī ASV prezidents. «Situācija nepārprotami ir mainījusies, un tas būs diskusiju jautājums Velsā [tur šodien sākas NATO samits] [..] Papildus jautājumam par šo konkrēto dokumentu mūsu augstākā prioritāte ir gādāt, lai nebūtu neskaidrību par mūsu saistībām saskaņā ar 5. pantu [nosaka visu alianses dalībnieku iesaistīšanos konfliktā, ja tiek uzbrukts citai dalībvalstij] pret mūsu sabiedrotajiem,» teica B. Obama.

Eiropas spēcīgākās NATO dalībvalsts Vācijas kanclere Angela Merkele, kas nesen viesojās Latvijā, trešdien par iespējamo NATO un Krievijas līguma piemērošanu aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai, gan izteicās daudz kategoriskāk. Viņa paziņojusi, ka pašreizējās vienošanās starp aliansi un Krieviju netiks mainītas. Tiesa, tas nenozīmējot, ka Baltijas valstu aicinājumi NATO Ukrainas krīzes kontekstā netiks uztverti nopietni. «NATO samitā tiks izlemts par nopietniem pasākumiem,» lai palielinātu NATO reaģēšanas spējas, tostarp Baltijas reģionā, paziņoja A. Merkele.

Cerības neatmetam

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kas šodien un rīt piedalīsies NATO Velsas samitā, uzsvērs nepieciešamību meklēt risinājumus pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei Baltijas valstīs Ukrainas krīzes kontekstā, informē Aizsardzības ministrija.

«Samits Velsā dos skaidru vēstījumu par kolektīvās drošības stiprināšanu. Mēs veiksim konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu karaspēka klātbūtni, infrastruktūru un vadības struktūru Baltijas reģionā,» pēc tikšanās ar B. Obamu teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, vedinot domāt, ka alianses aviācijas izvietošana Igaunijā varētu nebūt vienīgais NATO klātbūtnes pastiprināšanas solis Baltijā.