Kijevas amatpersona: Krievija sākusi pilna apjoma iebrukumu Ukrainā

Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā ir noticis un tas turpinās vairākos virzienos, trešdien vakarā telekanāla "Espreso.TV" ēterā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra Arsēnija Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks.

"Jānorāda, ka ir noticis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilna apjoma iebrukums Ukrainas teritorijā. Tas notiek vairākos virzienos. Un šodien ar savām darbībām Krievijas ģenerālštābs cenšas sašķelt pretterorisma operācijas karavīru spēkus, lai Donbasā pakļautu savai kontrolei apdzīvotas vietas," sacīja amatpersona.

Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona "Dņepra-1" 5.īpašās rotas "Doņecka" komandieris Volodimirs Šilovs.

Arī laikraksta "The New York Times" korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.

Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.

Novoazovska atrodas 15 kilometru attālumā no robežas ar Krieviju un 44 kilometrus uz austrumiem no Mariupoles.

Patlaban notiek sīvas kaujas Ilovajskas apkaimē, Doņeckas apgabalā, kā arī Luhanskas rajonā. Ukrainas armija cenšas noslēgt aplenkuma loku ap Doņecku, kas ir kļuvusi par teroristu placdarmu.

Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.

Vairāki Krievijas opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.

Krievijas Karavīru māšu komiteja trešdien paziņoja, ka atbilstoši tās datiem Ukrainā dzīvību zaudējuši un ievainoti aptuveni 400 Krievijas karavīru. Pamatā tie ir karavīri, kas dienējuši Ziemeļkaukāzā - Čečenijā un Ziemeļosetijā - dislocētajās karaspēka daļās.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.