Krievijas mediji trešdien pieprasa atbildes no valdības par Krievijas patieso lomu Ukrainas notikumos, šādi reaģējot uz ziņām, ka Ukrainas austrumos sagūstīti desmit Krievijas armijas karavīri.
Kremlim pienācis laiks ieviest skaidrību jautājumā - karo Krievija ar Ukrainu vai nekaro, teikts redakcijas ievadrakstā avīzē "Vedomosti".
"Klusums vai nesakarīgas atbildes no oficiālo struktūru puses tikai pastiprina aizdomu atmosfēru un liek mums atcerēties Krievijas un padomju vēstures nepatīkamās lappuses," teikts ievadrakstā.
Laikraksts arī atgādina, ka Padomju Savienība 1979.gadā sākotnēji noliedza, ka tā karotu Afganistānā, bet Kremlis vēl šā gada sākumā noliedza, ka Krimā būtu ievests Krievijas karaspēks.
Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien žurnālistiem skaidroja, ka nav saņēmis oficiālu armijas ziņojumu par šo incidentu, bet ka karavīri varējuši nejauši nonākt kaimiņvalsts teritorijā, veicot robežas patrulēšanu.
Vairāki opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.
Avīze "Novaja Gazeta" vēstīja, ka tās žurnālists piedalījies "bērēs, kurās glabāti divi Pleskavas apgabala desantnieki, par kuru nāvi informācija tiek turēta slepenībā".
Viena apglabātā desantnieka Leonīda Kičatkina radinieks stāstījis - ģimenei teiks, ka viņš nogalināts netālu no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Luhanskas pilsētas, ziņoja laikraksts.
"Viņi tikai mums pateica, ka viņš miris netālu no Luhanskas, veicot militāro pienākumu. Tas ir viss, ko mēs zinām," sacījis Daņiils Kičatkins.
Kičatkins un otrs desantnieks izvadīti ar militāru godu.
Otrs slepus apglabātais desantnieks ir 1993.gadā dzimušais Aleksandrs Osipovs, vēsta telekanāls "Doždj". Kičatkins dzimis 1984.gadā.
Ziņu portāls "Fontanka.ru" citēja kādu vārdā nenosauktu armijas majoru, kurš kapsētā teicis, ka abi jaunie vīrieši nonākuši mīnmetēju un sistēmu "Grad" raķešu ugunī un ka viņiem izdzīvot "nav bijis nekādu iespēju".
Krievijas desantnieku komandieris Vladimirs Šamanovs noliedza informāciju par karavīru nāvi. Tiesa, vēl pagājušajā nedēļā viņš vietējiem medijiem sacīja: "Visi ir sveiki un veseli."
Telekanāls "Doždj" ziņoja, ka žurnālistu grupai, kas mēģināja iekļūt kapsētā Pleskavas apgabalā, uzbrukuši vīrieši, kas mediju pārstāvjus apmētājuši ar akmeņiem.
Uzraksti ar karavīru vārdiem vēlāk no kapavietām pazuduši, vēsta "Doždj".