Krievijas prezidenta Vladimira Putina uz Austrumukrainu nosūtītais "humānās palīdzības konvojs", iespējams, ir uzmanības novēršana no atklātas militāras operācijas, intervijā, kas laikrakstā "Financial Times" publicēta pirmdien, sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Nav šaubu, ka visa šī pieeja ar konvoju kalpo mērķim, lai vismaz novērstu uzmanību no potenciāli atklātākas militārās operācijas," sacīja ģenerālsekretārs.
"Galvenais iemesls, kāpēc es tagad esmu zināmā mērā uztraukts, ir tas, ka Ukrainas militārā progresa dēļ austrumos krieviem var rasties kārdinājums dažādos veidos palielināt atbalstu separātistiem."
Kijeva pirmdien apsūdzēja Maskavu, ka tā karā Austrumukrainā atklājusi vēl vienu fronti, iesūtot tanku un bruņumašīnu kolonnu Ukrainas teritorijā netālu no Novoazovskas, Azovas jūras piekrastē. Ukrainas robežsargi uzbrukumu atvairījuši.
Savukārt Doņeckas apgabalā, arī pirmdien, sagūstīti desmit Krievijas armijas desantnieki.
"Sagūstīta Krievijas karavīru grupa, kas Doņeckas apkaimē karoja pret mūsu bruņotajiem spēkiem," pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Oleksandrs Daņiļuks.
"Astoņi no viņiem atzina, ka ir no Krievijas 98.izpletņļēcēju brigādes. Viņi atzina, ka atrodas Ukrainas austrumos ar pavēli uzbrukt ukraiņu pozīcijām, izpildot komandieru rīkojumu," sacīja padomnieks.
Ukrainas medijos publicēti gūstekņu vārdi, fotogrāfijas, kā arī viņu nopratināšanas video.
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks bijušais iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko aicinājis Putinu izbeigt agresiju pret Ukrainu un savākt Ukrainā sagūstītos Krievijas karavīrus.
"Gūstā sagrābta Kostromā dislocētās 98.divīzijas 331.pulka 71211.kara daļas desanta kaujas mašīna un Krievijas karavīri. Norakstīt asinis uz tā dēvētajiem zemessargiem vairāk neizdosies. Tieši Putinam ir jāsavāc savi gūstekņi un jāizbeidz agresija," sociālajā tīklā "Facebook" norādījis Porošenko padomnieks.
Ukrainas armijai jau iepriekš valsts austrumos izdevies sagrābt Krievijas armijas regulāro daļu bruņutehniku.
Pirmdien Krievijas mediji ziņoja, ka Pleskavas apkaimē apglabāti desantnieki, kas dzīvību zaudējuši "nezināmos apstākļos". Izskanējuši pieņēmumi, ka viņi krituši kaujās Ukrainā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.