Polijas un Lietuvas alternatīvā gāzes vada izbūve Latvijai izmaksās 29,4 miljonus eiro
Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (ACER) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu, kas paredz, ka Latvijai šis projekts izmaksās 29,4 miljonus eiro, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Projekta īstenošana tiek plānota līdz 2019.-2020.gadam, un saskaņā ar ACER lēmumu pēc projekta realizācijas Polija saņems 85,5 miljonus eiro, no kuriem 54,9 miljoni būs jānomaksā Lietuvai, 29,4 miljoni eiro - Latvijai un 1,5 miljoni eiro - Igaunijai.
"Latvijas iemaksa par dalību projektā ir samazināta gandrīz par pieciem miljoniem eiro un būs 29,4 miljoni eiro. Šīs summa nav jāsamaksā rīt vai parīt, finansējums ir nepieciešams projekta īstenošanas laikā, kas aizņems vairākus gadus," norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un piebilda, ka alternatīvā gāzes vada būvniecība kļūst pavisam reāla.
EM skaidroja, ka šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm un savienos mūs ar Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tostarp ar Polijas sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli. Tas arī ir būtisks solis Latvijas enerģētiskās drošības kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekšrocībām un reģionāliem starpsavienojumu projektiem.
"Šovasar, tiekoties ar Polijas vicepremjeru Janušu Pjehočinski, uzrunāju viņu par šī projekta virzību un nepieciešamību pieņemt lēmumus, lai varētu pārskatāmā nākotnē diversificēt gāzes piegādes, nodrošinot enerģētisko drošību. Tostarp runāju par nepieciešamību pārskatīt projekta dalībvalstu finansiālo ieguldījumu projektā, samazinot kopējo summu, kas būtu jāsaņem Polijai, un 11.augustā ACER ir pieņēmusi lēmumu, kurā kopējais finansējums, kuru saņems Polijas puse, ir ievērojami mazāks, nekā sākotnēji plānotais," atzina Dombrovskis.
Pēdējo mēnešu laikā Dombrovskis ir pārrunājis projekta realizācijas nozīmi arī ar Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, Polijas energouzņēmuma "Gaz System" vadītāju Janu Hadamu un Lietuvas enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.
Tāpat pēc EM iniciatīvas pirms mēneša pirmo reizi tika sasaukta visu četru iesaistīto valstu ekspertu un amatpersonu sanāksme, kurā tika spriests par projekta iespējamo realizāciju. Šī bija pirmā augsta līmeņa valstu pārstāvju kopējā apspriede, kopš pirms pieciem gadiem tika sākta projekta virzība. Nākamā šāda tikšanās plānota šā gada septembrī Rīgā.
EM informēja, ka, lai nostiprinātu enerģētisko drošību reģionā, ir izstrādāts alternatīvā gāzes vada projekts caur Poliju un Lietuvu. Projekta izskatīšana tika sākta pirms pieciem gadiem, taču tikai tagad ir pieņemts lēmums par projekta izmaksu sadalījumu. Šis lēmums ļauj pieteikt projektu ES finansējuma saņemšanai vēl šogad.
Jau ziņots, ka Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, šā gada maijā biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina eksperti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis atzina, ka Latvija gūtu lielu labumu no Polijas un Lietuvas starpsavienojuma, jo, pateicoties šim starpsavienojumam, Latvija varētu piekļūt citu valstu gāzei, ko caur Poliju varētu piegādāt, piemēram, no Francijas gāzes krātuvēm vai arī no Nīderlandes ostām.