Analītiķis: Somijai būtu jāpalīdz Igaunijai uzbrukuma gadījumā

© Scanpix

Lai gan Somiju nesaista NATO piektais pants, tās pienākums būtu palīdzēt Igaunijai, ja tai uzbruktu, uzskata somu politikas analītiķis Čārlijs Saloniuss-Pasternaks.

Starptautisko lietu somu institūta ("Ulkopoliittinen instituutti") pētnieks paudis viedokli, ka Somija, kura nav NATO dalībvalsts, pašreiz atrodas stāvoklī, kurā mēģina sevi veltīgi pārliecināt, ka varētu izvairīties potenciāla konflikta Baltijas jūras reģionā.

"Patiesībā Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgums jau vien liek Somijai (..) militāri palīdzēt Igaunijai, ja tai uzbrūk. Tādēļ vajadzētu būt diskusijām par to, vai Somija ir gatava atklāti piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības mācībās," norādījis Saloniuss-Pasternaks.

Viņš uzskata, ka NATO pašreiz atrodas pārejas posmā, jo miera uzturēšanas misijas posms pēc Aukstā kara ir noslēdzies.

Saloniuss-Pasternaks norādījis, ka Somija 2013.gadā un šogad ir piedalījusies militārajos manevros "Steadfast Jazz" un "Saber Strike" un pati šoruden rīkos manevrus "Northern Coasts" NATO un militārās alianses programmas "Partnerattiecības mieram" dalībvalstīm, izņemot Krieviju.

NATO politikas nesenās izmaiņas ir atstājušas ietekmi arī uz Somijas nacionālo aizsardzību un attiecībām ar aliansi, norādījis somu analītiķis, piebilstot, ka straujš pavērsiens var apdraudēt somu partiju iekšpolitikas iemeslu dēļ uzturēto klusumu un likt aizsardzības spēkiem aizdomāties par to, cik tuvu Somija ir sadarbojusies ar NATO pēdējās desmitgadēs.

Publicēta

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais