Argentīna savā parādsaistību maksātnespējā jeb defoltā vaino Amerikas Savienotās valstis, ziņo BBC News.
Argentīnas valdība paziņojusi, ka starpnieks, un tiesnesis, kuri piedalījās sarunās par defoltu, kas beidzās ar neveiksmi, bija nekompetenti un neobjektīvi.
Argentīnas valdības vadītājs Horhe Kapitaničs paziņojis, ka viņa valdība apsver iespēju sākt tiesvedību Hāgā, lai protestētu pret paziņojumu par tehnisko defoltu.
Argentīnas tiesnesis Tomass Griss, kurš vadīja sarunas, pieprasīja jaunu jautājuma izskatīšanu piektdien.
Jau ziņots, ka Argentīna pēdējo 13 gadu laikā piedzīvojusi otru parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu pēc tam, kad pēdējā brīža pārrunas Ņujorkā ar augsta riska fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem beigušās bez panākumiem.
Hedžfondu investori bija pieprasījuši Argentīnai pilnībā izmaksāt 1,3 miljardus dolāru par to īpašumā esošajām obligācijām, taču Buenosairesa norāda, ka nevar to atļauties un apsūdzējusi investorus par valsts parādsaistību problēmas izmantošanu, lai gūtu peļņu.
ASV tiesas tiesnesis bija noteicis gala termiņu ceturtdien plkst.4 (plkst.7 pēc Latvijas laika), lai Argentīna un hedžfondi panāktu vienošanos, taču trešdienas vakarā Argentīnas ekonomikas ministrs Aksels Kisilofs pavēstīja, ka investori noraidījuši valdības jaunāko piedāvājumu.
"Diemžēl, vienošanās nav panākta un Argentīna nenovēršami pasludinās maksātnespēju," trešdienas vakarā sacīja tiesas nozīmēts starpnieks Daniels Polaks.
ASV tiesas arī bloķējušas maksājumus citiem obligāciju turētājiem, kuri iepriekš bija panākuši vienošanos ar Argentīnu, kamēr netiks noslēgta vienošanās ar šiem hedžfondiem.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor's" jau trešdien samazināja Argentīnas kredītreitingu līdz "selektīvai maksātnespējai". Aģentūra pavēstīja, ka pārskatīs valsts kredītreitingu, ja tā radīs iespējas veikt nepieciešamos parādsaistību maksājumus.
Argentīna pēc ekonomikas krīzes 2001.gadā piedzīvoja parādsaistību maksātnespēju un kopš tā laika bija iesaistījusies juridiskā cīņā ar obligāciju turētājiem, ko vada hedžfondi "NML Capital" un "Aurelius Capital".
Investori, kuriem pieder vairāk nekā 92% defoltu piedzīvojušo Argentīnas obligāciju, 2005. un 2010.gadā piekrita norakstīt divas trešdaļas no to pirmskrīzes vērtības, sniedzot Argentīnai laiku atjaunot tās ekonomiku.
Taču "NML Capital" un "Aurelius Capital" šajā restrukturizācijā piedalīties atteicās.