Vācijā pret islāmu vērsts raksts radījis lielu skandālu
Vācijā izcēlies skandāls, kuru izraisījis lielākā valsts tabloīda svētdienas izdevumā publicētais komentārs, kurā islāms kritizēts kā šķērslis imigrantu integrācijai.
"Es neticu Dievam, taču tajā pašā laikā kristietība, jūdaisms vai budisms mani nesatrauc. Tikai islāms mani satrauc arvien vairāk un vairāk," raksta "Bild am Sonntag" galvenā redaktora vietnieks Nikolauss Fests.
Raksta turpinājumā viņš paskaidro, kādēļ islāma rosinātā "noziedzība", "slepkavnieciskā augstprātība" un "goda slepkavības" Vācijā neiederas.
Festa raksts tīmeklī jau izsaucis naidīgu uzbrukumu vilni, kas vērsts pret koncernam "Axel Springer" piederošo tabloīdu.
"Mani satrauc ievērojami neproporcionālā noziedzība musulmaņu jauniešu vidū. Mani satrauc islāma slepkavnieciskais nicinājums pret sievietēm un homoseksuāļiem. Mani satrauc piespiedu laulības [un] goda slepkavības," rakta Fests.
Tas viss islāmu padara par "šķērsli integrācijai", norāda autors, piebilstot, ka to vajadzētu ņemt vērā, vērtējot patvēruma un vīzu pieprasījumus ieceļošanai Vācijā. "Man nevajag jebkādu importētu rasismu, un man nevajag jebko citu, par ko iestājas islāms," uzsver žurnālists, acīmredzami piesaucot arī antisemītiskos izlēcienus, kas Vācijā pēdējā laikā bijuši vērojami palestīniešu atbalsta demonstrāciju laikā.
Nelielais komentārs, kas sociālās saziņas vietnēs līdz pirmdienas rītam ticis ieteikts vairāk nekā 9700 reižu, nekavējoties izsaucis asus uzbrukumus laikrakstam. Kritiķi publikāciju nosaukuši par "rasistisku" un pieprasījuši "Bild" atvainoties 4,3 miljonus lielajai Vācijas musulmaņu kopienai.
"Esmu inženieris un musulmanis, un esmu dzimis šajā valstī. Šīs debates ir ļoti aizvainojošas," tviterī raksta kāds "Lahieb".
Savukārt "zaļo" pārstāvis Folkers Beks tviterī pieprasījis "Bild" atvainošanos.
Jau svētdienas vakarā "Bild" galvenais redaktors Kajs Dīkmans mēģināja debates pieklusināt, laikraksta tīmekļa vietnē publicējot komentāru, kurā centies apgāzt Festa argumentus, norādot ka viņš neesot nošķīris islāmu kā reliģiju no politiskā islāmisma doktrīnas.
""Bild" un "Axel Springer" pastāv skaidra, nesatricināma robežšķirtne starp islāmu kā pasaules reliģiju un islāmisma degradējošo ideoloģiju, raksta Dīkmans, kurš vienlaikus ir arī turku laikraksta "Hürriyet" direktoru padomes loceklis.
"Tāpēc "Bild" un "Axel Springer" nav vietas vispārinošiem, nicinošiem izteikumiem par islāmu un ļaudīm, kuri tic Allāham," uzsver galvenais redaktors. "Mēs nevēlamies šādas debates par reliģiju. Mēs nevēlamies tās ierosināt, uzņemties vai tās izsaukt, jo tās vienmēr beidzas ar katastrofu. Vēsture mums pietiekami bieži to pierādījusi."