Tallink atsauc lielāko no diviem kuģiem Rīgas–Stokholmas līnijā atbilstoši demogrāfiskās situācijas izmaiņām pasaulē no Baltijas līdz Austrālijai.
Tallink nupat kā paziņoja, ka tās prāmja Romantika pēdējais reiss no Rīgas uz Stokholmu notiks 6. augustā. Paziņojums bija negaidīts, un prāmja noņemšana no maršruta vasaras tūrisma sezonas laikā, kad daudzas biļetes uz šā prāmja reisiem jau pārdotas, noteikti bojās kompānijas tēlu, bet laikam jau neko citu uzņēmums iesākt nevarēja.
Uzņēmuma akciju kotēšana Tallinas biržā uzliek tam pienākumu regulāri un rūpīgi atskaitīties par saviem finanšu rādītājiem, kas izskatās visai bēdīgi. Tallink Grupp tīrie zaudējumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauguši līdz 23,4 miljoniem eiro, kamēr pērn 1. ceturksnī tika zaudēti 17,5 miljoni eiro. Tas gan vēl neliecina par uzņēmuma atrašanos bankrota priekšā, tomēr Tallink vajadzēja atrast radikālu risinājumu savas darbības uzlabošanai.
Tallink nu ir atradusi Austrālijā uzņēmumu Bridgemans Services, kas paņems nomā lepnāko Tallink prāmi Silja Europa. Tas izraisīja ķēdes reakciju citos Tallink maršrutos, no kuriem bija jāņem kuģi Silja Europa aizvietošanai maršrutā Tallina–Helsinki. Silja Europa vietā nāks Baltic Queen no līnijas Tallina–Stokholma, bet Baltic Queen vietā – Romantika no Rīgas–Stokholmas līnijas. Šajā līnijā paliks tikai Isabelle, kas nozīmē, ka braucieni starp Rīgu un Stokholmu kļūs iespējami tikai ik pārdienas. Tas nozīmē būtiskas un dažkārt sāpīgas izmaiņas ceļojumu organizēšanā gan ceļotāju, gan tūrisma firmu līmenī. Proti, tagad ceļotājiem var nākties gan domāt, gan maksāt par naktsmītnēm krastā, gaidot vienu lieku diennakti uz Isabelle parādīšanos Rīgā vai Stokholmā. Lielākā un lepnākā prāmja paņemšanu no Rīgas–Stokholmas līnijas Tallink pacentās mīkstināt ar solījumu padomāt, vai nezināmā nākotnē Rīgai atkal nevarētu iedot otru kuģi.
Atcerēsimies, ka Tallink atklāja savu līniju Rīga–Stokholma 2006. gada 6. aprīlī ar prāmi Fantaasia, bet jau nākamā gada aprīlī līniju sāka apkalpot divi prāmju, kas nozīmēja ikdienas satiksmi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām. Kopš tā laika šķita, ka beigušās visas nepatikšanas, kādas apvija gadus desmit ilgus mēģinājumus izveidot Rīgas–Stokholmas prāmju līniju. Šī līnija un dažādi prāmji parādījās un pazuda, atstājot aiz sevis parādus un žēlabas, ka vismaz Latvijas pusē nav maksātspējīga pieprasījuma līnijas uzturēšanai. Kopš Tallink ienākšanas Rīgā varēja domāt, ka iepriekšējās neveiksmes noteikusi kuģotāju neprofesionalitāte.
Protams, Baltijas jūra ir peļķe, salīdzinot ar Kluso okeānu un Indijas okeānu, bet kāpēc tikai tagad atklājies, ka šī peļķe ir Silja Europa par seklu? Atbildi uz šo jautājumu sniedz cilvēku skaita izmaiņas vietās, kur ir un – galvenais – būs pārstāvēta Tallink flote. Ņemot par atskaites punktu 2006. gada pavasari, kad Tallink parādījās Rīgā, Latvijas iedzīvotāju skaits līdz šim laikam ir sarucis pa 240 tūkstošiem cilvēku. Zinot Rīgas prāmju pasažieru nacionālo sastāvu, Latvija jāņem kopā ar Lietuvu, kas tajā pašā laikā zaudējusi 350 tūkstošus cilvēku. Rīgas līnijas otrā galā, t.i., Zviedrijā, cilvēku ir kļuvis vairāk par 530 tūkstošiem, kas nenosedz cilvēku zudumu Baltijā. Austrālija tajā pašā laikā pieaudzējusi savu iedzīvotāju skaitu pa 2,28 miljoniem – tur tātad iedzīvotāju skaita pieaugums pārsniedz visā Latvijā vēl palikušo cilvēku skaitu. Austrālijas statistikas iestāde par iedzīvotāju aktuālo skaitu uzrāda 23 540 776 cilvēkus jeb gandrīz 12 Latvijas pēc šā rādītāja.
No Tallink viedokļa svarīgāka par cilvēku skaitu ir viņu maksātspēja gan kā nosacījums, gan kā sekas viņu saimnieciskajai darbībai. Ar pārvadājumiem nesaistīti cilvēki to varbūt pat nezina, ka aiz iespējami krāšņas, cilvēku pievilināšanai domātās fasādes prāmji ir ļoti ietilpīgi kravas kuģi un ka tās ir vērtīgas kravas. Proti, tādas kravas, kuras tiek gaidītas noteiktā brīdī, kura pārlikšana kaut par vienu dienu vēlāk, kā tas tagad notiks ar daudzām kravām Rīgas–Stokholmas līnijā, apgrūtinās daudzu uzņēmumu darba ritmu.
«Pārvadātāju interese būtu, lai prāmji kursē kā tramvaji,» Neatkarīgajai skaidroja autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto izpilddirektors Aivars Buls. «Viena prāmja zaudēšana mums būs sāpīga, bet mēs saprotam arī prāmju īpašniekus. Viņi nevar sūtīt reisos pustukšus prāmjus, jo pārvadājumu pasūtījumu apjoms sarūk. Pirms pāris gadiem daudz kas izskatījās savādāk, bet tagad ekonomika bremzējas visā Eiropā. Krievija aizvien kaut ko izdomā, lai apgrūtinātu kravu kustību uz Krieviju caur Rīgas un Klaipēdas ostām,» viņš turpināja.
Kravu daudzums Rīgas ostā gan pieaug, taču tas ir kopapjoma rādītājs, ko nodrošina papildu pieprasījums pēc stratēģiskajām izejvielām. Tās tiek krātas pašpatēriņam vai spekulācijām, ja, piemēram, Ukrainas karadarbības zona izplestos vai vēl kādi līdzīgi apstākļi apgrūtinātu šo preču pieejamību. Rības brīvostas pārvaldes preses pārstāve Anita Leiškalne apliecināja, ka brīvostas pārvalde piedāvājusi Tallink visas iespējamās atlaides maksai par ostas pakalpojumu izmantošanu, taču Tallink atradusi labāku piedāvājumu kaut otrā pasaules malā.
***
Iedzīvotāju skaita
izmaiņas 2006. – 2013.
(miljoni cilvēku) Tallink kuģu
darbības zonās
2006 2013
20,69 + 2,28 23,54
9,11 + 0,53 kopā starp Rīgu un Stokholmu 0,06 9,64
2,23 0,24 1,99
3,28 0,35 2,93
kopā 0,59
Avots: Norādīto valstu statistikas iestādes