Malaysia Airlines lidmašīnas notriekšana virs Ukrainas likusi uzdot jautājumus ne tikai par tiešo, bet arī netiešo atbildību – proti, kādēļ pasažieru laineris atradās gaisa telpā virs karadarbības zonas, kur beidzamo mēnešu laikā, saskaņā ar Ukrainas datiem, notriekti vismaz 14 lidaparāti?
Eksperti norāda, ka formāli Malaysia Airlines, izvēloties šādu maršrutu, nav pārkāpusi nevienu aizliegumu vai rekomendāciju, tomēr, ja bojāgājušo tuvinieki vēlēsies tiesāties, viņiem ir izredzes panākt, ka lidsabiedrības rīcība tiek atzīta par nolaidīgu.
Reuters atgādina, ka, runājot par lidojumu drošību, parasti tiek pieminēta ANO pakļautībā esošā Starptautiskā civilās aviācijas pārvalde (ICAO), taču tās pārstāvis Entonijs Filbins sarunā ar ziņu aģentūru strikti norādījis – šīs organizācijas ziņā nav pasludināt kādu gaisa telpu par drošu vai nedrošu. «Mēs ar to nenodarbojamies, brīdinājumi par potenciāliem draudiem drošībai ir mūsu suverēno dalībvalstu ziņā,» viņš sacījis. Tātad konkrētajā gadījumā brīdinājums par iespējamiem draudiem bija jāizplata Ukrainas civilās aviācijas pārvaldei, kura būtu tiesīga noteikt, piemēram, lidojumiem aizliegto zonu. Jāpiebilst, ka šāds aizliegums attiecībā uz Ukrainas austrumu reģioniem patiešām ir, taču tas attiecas vien uz lidojumiem līdz 32 000 pēdu jeb 9753 metru augstumam – jāatgādina, ka Malaysia Airlines lidmašīna atradās vairākus simtus metru augstāk.
Tieši pamatojoties uz šo faktu, Malaizijas transporta ministrs Liovs Tjong Lai piektdien apgalvojis: «Mēs pa šo maršrutu esam lidojuši daudzus gadus, tas ir drošs, un tāpēc arī to izvēlējāmies.» Viņš arī piebildis, ka šo pašu maršrutu reisiem, kas savieno Eiropu un Dienvidaustrumāzijas valstis, izmanto arī citas lidsabiedrības. To apstiprina interneta vietnes Flightradar24 dati – nedēļas laikā vēl 66 kompāniju lidmašīnas veikušas simtiem reisu, šķērsojot Doņeckas apgabala teritoriju. Dažas no šīm lidmašīnām atradušās tuvāk karadarbības zonai, citas tālāk, taču teorētiski arī tās varējusi notriekt kāda izšauta raķete. Malaysia Airlines lēmumu aizstāvējis arī Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) vadītājs Tonijs Tailers, kurš norādījis, ka, kamēr amatpersonas (šajā gadījumā – Ukrainas vai Malaizijas, kam pieder laineris) nav nākušas klajā ar oficiālu brīdinājumu vai gaisa satiksmes dispečeri paziņojuši, ka lidošana kādā gaisa telpā nav atļauta, lidsabiedrībām ir visas tiesības to izmantot. «Tas ir tāpat kā braucot ar automašīnu – ja ceļš nav slēgts, jūs paļaujaties uz to, ka pa to braukt ir droši, bet ja ir slēgts, tad meklējiet apvedceļu,» viņš skaidrojis.
Austrāliešu aviācijas eksperts Džefs Dells gan šādam vērtējumam nevēlas piekrist. Viņš atgādinājis, ka lielajām lidsabiedrībām ir savi risku izvērtēšanas speciālisti, kuriem šādos gadījumos būtu jāpieņem atbildīgi lēmumi. «Ir taču acīmredzami, ka pasažieru lidmašīnai tur nevajadzēja atrasties. Ja kaut kur sākas kādi nemieri, izceļas pilsoņu karš vai kas līdzīgs, aviokompānijas mēdz mainīt maršrutus,» viņš sacījis. Arī Reuters uzsver, ka virkne aviokompāniju (Quantas Airways, Air Berlin, Asiana Airlines, Korean Air Lines, Cathay Pacific Airways, Taiwan China Airlines) jau pirms vairākiem mēnešiem, kad saasinājās situācija Ukrainas austrumos, pieņēma lēmumu neizmantot šīs valsts gaisa telpu. «Tas nozīmē, ka lidojums ir ilgāks un izmaksā dārgāk, taču mēs tā nolēmām drošības apsvērumu dēļ,» sacījusi sabiedrības Asiana Airlines pārstāve.
AP aptaujātie eksperti izteikušies, ka upuru tuviniekiem būs iespēja sūdzēt tiesā lidsabiedrību par nolaidību. Pagaidām gan esot grūti prognozēt šādu prāvu iznākumu, jo tas atkarīgs gan no jurisdikcijas, kurā noritēs tiesāšanās, gan izmeklēšanas rezultātiem. Ņujorkas jurists Džastins Grīns, kurš jau pārstāvējis cietušo ģimenes pēc lidmašīnu katastrofām, piebildis, ka tieši Malaysia Airlines nākšoties pierādīt, ka tā nav rīkojusies nolaidīgi, organizējot reisu gaisa telpā virs aktīvas karadarbības zonas. Savukārt Dž. Dells un aviācijas konsultāciju kompānijas Yates Consulting eksperts Kriss Jeitss uzsvēruši, ka organizācijām, kas nodarbojas ar civilās aviācijas uzraudzību, būtu jānosaka stingrāks vadlīnijas, lai nepieļautu pasažieru pārvadājumus konfliktu reģionos.