Pamatojot ar to, ka valdnieces Nefretiti krūšu tēls ir pārāk trausls un varētu neizturēt transportēšanu, Vācijas varas iestādes atteikušās atdot to Ēģiptei, vēsta BBC News.
Pirmo reizi Ēģipte pieprasīja atdot tai šo senatnes vērtību 1930. gadā, taču toreiz Vācijas valdība atteicās to darīt. Pēc Ēģiptes Augstākās senlietu padomes vadītāja Zahi Havasa vārdiem, 1913. gadā ēģiptiešu valdnieces aptuveni 3500 gadus vecais krūšu tēls ticis nelikumīgi aizvests uz Vāciju. Havass apgalvo, ka vācu arheologs Ludvigs Borhards, paslēpjot vērtīgo atradumu zem mālu slāņa, izvedis to no valsts. Taču, Berlīnes Jaunā muzeja ēģiptiešu kolekcijas kurators Fridrihs Zeifrīds ir pārliecināts: „Vācijas varas iestāžu pozīcija ir pilnīgi skaidra – krūšu tēls iegādāts no Prūsijas impērijas pilnīgi godi.
Daudzi uzskata valdnieci Nefretiti par sava laika skaistāko sievieti. Viņa bija seno ēģiptiešu faraona Ehnatona, kurš valdīja XIV gadsimtā pirms mūsu ēras (viņa laikā ēģiptieši sāka pielūgt sauli), sieva.
Krūšu tēls tika atrasts 1912. gada decembrī Amarnā, bet 1913. gadā pēc vienošanos ar Ēģiptes varas iestādēm tika izvests uz Vāciju. Pašlaik, šī skulptūra ir viena no ievērojamākajām Berlīnes apskates vietām.
Mūsdienu Ēģiptes varas iestādes rīkojas visai aktīvi, lai atgūtu vērtīgās senlietas. Tā, pagājušonedēļ Francija Ēģiptei nodeva piecus vairāk nekā trīstūkstoš gadu vecākus kapu obeliskus, kuri līdz tam atradās Luvrā. Ēģipte jau sen pieprasīja to atdošanu un, lai piespiestu muzeja vadību piekāpties, pat sarāva attiecības ar Luvru.
Tai pat laikā Havass paziņoja, ka Ēģipte ir gatava atsaukt prasību pret Britu muzeju par slavenā Rozetas akmeņa atdošanu, gadījumā ja Londona piekritīs uz laiku nodot šo eksponātu izstādīšanai Ēģiptē. Rozetas akmens ir bazalta plāksne, kurā iekalti trīs identiski teksti. Plāksne, kura, kā domājams, ir izveidota 196. gadā līdz mūsu ērai, tiek uzskatīts seno ēģiptiešu tekstu atšifrēšanas atslēgu.