Londonā un Parīzē tūkstoši protestē pret Izraēlas uzbrukumiem Gazai

Tūkstošiem cilvēku Londonā sestdien izgājuši ielās, lai paustu atbalstu palestīniešiem. Nepakļaujoties policijas aizliegumam, cilvēki izgājuši ielās arī Parīzē, kur starp protestētājiem un kārtības sargiem izcēlušās sadursmes.

Londonas demonstrācijas organizētāji prognozē, ka kopējais dalībnieku skaits gājienā no premjerministra Deivida Kemerona biroja līdz Izraēlas vēstniecībai sasniegs 20 000.

Tikmēr Parīzē, nepakļaujoties policijas aizliegumam un prezidenta Fransuā Olanda brīdinājumiem, vairāki simti cilvēku sāka pulcēties gājienam, taču, kad policija viņiem aizšķērsoja ceļu, protestētāji sāka kārtības sargus apmētāt ar pudelēm, akmeņiem un citiem priekšmetiem.

Kārtības sargi uz to atbildēja ar asaru gāzi.

Demonstrāciju aizliegums attiecas tikai uz Parīzi, kur pagājušās nedēļas nogalē līdzīgas protesta akcijas pārauga vardarbībā. Tikmēr vairākās citās Francijas pilsētās ielās izgājuši vairāki tūkstoši palestīniešu atbalstītāju.

Londonā demonstranti skandēja: "Izraēla ir teroristu valsts", un uz protestētāju plakātiem bija lasāmi tādi saukļi kā: "Pārtraukt bombardēšanu, brīvību Palestīnai!"

Gājiena organizatori – kreiso ekstrēmistu koalīcija "Apturiet karu" – paziņojusi, ka ASV un Lielbritānijas atbalsts Izraēlai esot pielīdzināms "līdzdalībai kara noziegumos".

Tikmēr Parīzē ASV vēstniecība aicinājusi amerikāņus turēties pa gabalu no protestiem, ņemot vērā to nelikumīgo raksturu, pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos un iespējamās vardarbīgās sadursmes.

Olands iepriekš paziņojis, ka nepieļaus Tuvo Austrumu konflikta "importēšanu" uz Franciju.

Varasiestādes paziņojušas, ka tiem, kas nepakļausies demonstrāciju aizliegumam Parīzē, draud 7500 eiro liela sodanauda un sešu mēnešu ilgs cietumsods.

Arī Beļģijas policija bažījas, ka Briselē un Antverpenē sestdien varētu notikt nelikumīgas demonstrācijas.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais