ASV un Ukraina mudina Eiropas Savienības (ES) līderus trešdien plānotajā samitā vērst stingrākas sankcijas pret Krieviju.
ASV Valsts departaments pirmdien publicēja faktus, kas apliecina, ka Krievija Ukrainas austrumos esošās vietējo prokrievisko separātistu un krievu algotņu bandas apgādā ar smago bruņojumu, kā arī Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.
Vašingtona norāda, ka Krievija pagājušās nedēļas laikā uz Ukrainas austrumiem nosūtījusi "vismaz divus desmitus bruņutehnikas un artilērijas vienību, kā arī apmēram tik pat daudz militārās kravas automašīnu". Turklāt Krievijas varasiestādes ir atļāvušas teroristu pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas pārstāvjiem Maskavā izvietot algotņu vervēšanas biroju.
Separātisti šobrīd īpaši meklējot algotņus, kam ir pieredze smago ieroču izmatošanā, norāda ASV Valsts departaments.
"Kamēr Krievija apgalvo, ka vēlas mieru, tās rīcība neatbilst retorikai" teikts Vašingtonas sagatavotajā dokumentā. "Tas viss norāda uz Krievijas vēlmi joprojām mēģināt destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos."
Tajā pašā dienā baltais nams uzņēmis arī ES dalībvalstu vēstniekus, ziņo aģentūra "Bloomberg".
ASV avoti aģentūru informējuši, ka šajā sanāksmē Nacionālās drošības padomnieka vietnieki Tonijs Blinkens un Kerolaina Atkinsone mudinājuši ES diplomātus noteikt pret Krieviju bruņojuma embargo, kā arī bloķēt Francijas ieceri pārdot Maskavai karakuģus, kā arī liegt Krievijas uzņēmumiem pieeju starptautiskajam aizdevumu tirgum.
Avoti arī ziņo, ka Vašingtona esot gatava vienpusējai rīcībai, taču ASV prezidents Baraks Obama plāno sagaidīt ES samita lēmumu.
Arī Ukrainas amatpersonas kritizējušas Francijas karakuģu darījumu.
Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs presei pirmdien nodeva dokumentu, kurā norādīts, ka 1,2 miljardus eiro vērtais karakuģu darījums ir pretrunā ar ES 2008.gada Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu.
Kodeksā noteikts, ka tirgot bruņojumu ir aizliegts, ja to varētu izmantot, risinot teritoriālus konfliktus, apdraudot ES un tās sabiedroto drošību, vai arī ja pircējs ir pārkāpis starptautiskās tiesības.
"Karakuģu "Mistral" un līdzīgu tehnoloģiju pārdošana Krievijai radikāli mainīs spēku līdzsvaru Melnās jūras reģionā, pie kura pieder vairākas ES un NATO dalībvalstis, kā arī ES sadarbības partneri, [tostarp Ukraina]," izsvēra Jeļisejevs.
Papildus ASV publiskotajiem faktiem Ukrainas Ārlietu ministrija pirmdien Brisele atklātībai nodeva informāciju par 12.jūlijā notikušo Doņeckas un Mariņivkas apšaudi, kurā prokrieviskie teroristi esot izmantojuši Krievijas ražotos reaktīvos mīnmetējus "Grad" un nogalinājuši 12 civiliedzīvotājus.
Dokumentā teroristi apsūdzēti arī par Krievijas teritorijas apšaudīšanu, "lai provocētu Krievijas Federāciju atklāt pretuguni un dotu iemeslu tiešai militārai agresijai pret Ukrainu". Kijeva bruņotās separātistu bandas vaino arī civiliedzīvotāju izmantošanā par aizsegu, liedzot viņiem pamest karadarbības zonu.
Dokumentā arī teikts, ka pagājušās nedēļas laikā katru dienu fiksēti "vairāki Krievijas militārā aprīkojuma un kaujinieku kolonu mēģinājumi ielauzties Ukrainas teritorijā".
Kijeva arī norādījusi uz Ukrainas armijas vienību apšaudīšanu no Krievijas teritorijas, kā arī uz "regulārajiem (..) Krievijas helikopteru un bezpilota lidmašīnu pieļautajiem Ukrainas gaisa telpas pārkāpumiem".
Ukrainas prezidents Petro Porošenko savā tīmekļa vietnē norādījis, ka Ukrainas armijas lidmašīna, kas lidoja gar Krievijas robežu 6 500 metru augstumā, pirmdien tika notriekta ar "spēcīgu raķeti, kas, visticamāk, izšauta no Krievijas Federācijas".
Pagājušajā nedēļā ES "melnajam sarakstam" pievienoja vēl 11 prokrievisko teroristu līderu vārdus.
ES institūcijas ir sagatavojušas arī potenciālo ekonomisko sankciju plānu, kurā, kā atklāja kāds diplomāts, paredzētas "vājas, vidējas un spēcīgas" sankcijas pret Krievijas augsto tehnoloģiju, banku un elektroenerģijas sektoriem.
Cits ES avots pavēstījis, ka tajā esot paredzēts arī ieroču embargo, taču "vājajā" versijā to paredzēts attiecināt tikai uz jaunajiem līgumiem, tādējādi atļaujot Francijai turpināt karakuģu darījumu.
Tomēr, ņemot vērā to, ka vairākas ES dalībvalstis, tostarp Francija, Vācija, Itālija un Spānija, pagājušās nedēļas konsultācijās iebilda pret "spēcīgo" sankciju variantu, maz ticams, ka Vašingtona un Kijeva panāks vēlamo.
Komentējot Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Krievijas prezidenta Vladimira Putina svētdienas tikšanos Brazīlijā, kuras laikā abi līderi esot bijuši vienisprātis, ka Kijevai esot jāatsāk miera sarunas ar teroristiem, kāds Ukrainas diplomāts atzinis: "Redzot ko tādu, es pie sevis domāju: ko mēs varam darīt, lai ES saprastu šī konflikta būtību."