Laikraksts: Kremlī domā par "precīziem triecieniem" Ukrainai

© Scanpix/AFP

Maskava apsver iespēju "veikt precīzus atbildes triecienus" Ukrainas teritorijā, laikrakstam "Kommersant" pavēstījis Kremlim tuvu stāvošs informācijas avots, pēc tam kad Krievijas Rostovas apgabalā 13.jūlijā kāda nama pagalmā, trāpot mīnai, viens cilvēks zaudējis dzīvību, bet divi ievainoti.

Krievijas puse "precīzi zina, no kurienes šauj", sacīja avīzes sarunbiedrs. "Mūsu pacietība nav bezizmēra."

Runa nav par vērienīgu akciju, bet tikai par atsevišķiem triecieniem pozīcijām, no kurām "tiek apšaudīta Krievijas teritorija", sacīja avots.

Vaicāts, vai Kijevai nav bail no Krievijas atbildes triecieniem, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins nedēļas nogalē sacīja, ka tādā gadījumā "Krievija atbildēs separātistiem".

"Ir bijuši vairāki gadījumi, kad ir apšaudīti [Krievijas] pierobežas punkti [no Ukrainas teritorijas], bet ir pierādīts, ka apšaude notikusi no teroristu puses," sacīja ministrs.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais