Krievija pārkāpusi cilvēktiesības gruzīnu masu deportācijās 2006. gadā

© Scanpix/AP

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi spriedumu lietā "Gruzija pret Krieviju". Tiesa atzinusi, ka Krievija pārkāpusi vairākus Eiropas cilvēktiesību konvencijas pantus,2006. gadā deportējot no Krievijas etniskos gruzīnus,vēsta ārzemju mediji.

ECT gan nav norādījusi kompensācijas summu, kas Krievijai jāmaksā. Tagad abām pusēm ir 12 mēneši, lai iesniegtu savstarpējās prasības un pretenzijas vai arī paziņotu tiesai par mierizlīgumu.

2006.gadā, kad abu valstu starpā samilza diplomātiskā krīze, Krievija arestējusi un izraidījusi tūkstošiem gruzīnu imigrantu. Tolaik konflikts abu valstu starpā uzliesmoja pēc četru Krievijas virsnieku aresta apsūdzībās par spiegošanu.

Gruzija uzskata, ka Krievija "izmantoja administratīvās darbības, tostarp Gruzijas pilsoņu arestēšanu, aizturēšanu un kolektīvu izraidīšanu no Krievijas Federācijas.

Gruzijas pārstāve Tina Burdžaliani savulaik norādīja,ka neilgā laika posmā tika aizturēti tūkstošiem gruzīnu, kas tika turēti "šausmīgos" apstākļos un pēcāk deportēti uz dzimteni. Kampaņu organizējušas Krievijas varasiestādes, pieļaujot "vērienīgus cilvēktiesību pārkāpumus". Gruzīni tika aizturēti savas izcelsmes dēļ, tika pakļauti cilvēka cieņu aizskarošai attieksmei, un viņiem kopš tā laika liegts tiesā apstrīdēt izraidīšanu, piebilda Tbilisi pārstāve.

Gruzīnu izraidīšanai tika nofraktētas četras lidmašīnas, un piespiedu kārtā uz Gruziju deportēto cilvēku skaits laika posmā no 2006.gada oktobra līdz novembrim astoņas reizes pārsniedza vidējo rādītāju, skaidroja Burdžaliani. Kā liecina viņas rīcībā esošā informācija, varasiestādes tolaik lūgušas skolas un universitātes atklāt gruzīnu ģimeņu adreses, lai varētu šos cilvēkus izraidīt no valsts.

Krievija Gruzijas pārmetumus noraidīja un uzsvēra, ka tai ir tiesības kontrolēt imigrāciju. Kopumā 2006.gadā no Krievijas izraidīti 4022 gruzīni jeb 7% no šīs valsts pilsoņiem, kas 2006.gada sākumā mitinājās Krievijā, liecina oficiālie Krievijas dati. Tas ir mazāk par togad izraidītajiem uzbekiem un tadžikiem.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.