Serbijas prezidents Boriss Tadičs šodien Stokholmā gatavojas ES prezidējošās valsts Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam iesniegt oficiālu lūgumu par Serbijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Kopš sestdienas Serbijas, tāpat kā Melnkalnes un Maķedonijas, iedzīvotājiem, dota iespēja uz Šengenas līguma valstīm ceļot bez vīzām.
Reuters atgādina, ka pašreizējā Serbijas valdība jau krietni sen deklarējusi, ka iestāšanās ES ir tās galvenā ārpolitiskā prioritāte, un socioloģiskās aptaujas liecina, ka šādu kursu atbalsta aptuveni 80% serbu. Kaut gan vicepremjers Božidars Dželičs norādījis, ka valsts dara visu, lai būtu gatava iestāties ES jau 2012. gadā, avoti Briselē norāda, ka tas diezin vai būs iespējams. Pirmkārt, Serbija vēl nav izpildījusi virkni prasību, kas saistītas ar vietējās likumdošanas un ES likumdošanas harmonizēšanu. Otrkārt, un tas pat ir svarīgāk, Eiropas Savienībā pašreizējās krīzes apstākļos valda diezgan rezervēta attieksme pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Serbijai gan ir savi lobiji, piemēram, Grieķija un Itālija, taču tādas valstis kā Lielbritānija un Nīderlande uz tās uzņemšanu raugās samērā skeptiski. Tikai decembra sākumā Nīderlande beidzot atsauca savu veto tirdzniecības līgumam starp ES un Serbiju, tomēr daudzi šīs valsts politiķi joprojām ir pārliecināti, ka Belgrada nedara visu iespējamo, lai Hāgas tribunāla priekšā tiktu saukti cilvēki, kuri pastrādājuši kara noziegumus Dienvidslāvijas sabrukuma laikā. Pirmām kārtām tas attiecas uz bijušo Bosnijas serbu armijas komandieri Radko Mladiču, kura atrašanās vieta joprojām nav zināma.
Tomēr kopš sestdienas Serbijas iedzīvotājiem dota iespēja bez vīzas apmeklēt tās ES valstis, kas iestājušās Šengenas zonā. Belgradā notikušas samērā plašas svinības, un kā pirmais iespēju uz Briseli aizlidot bez vīzas ar speciālu līgumreisu izmantojis B. Dželičs. Vairāki simti serbu uzreiz pēc pusnakts šķērsojuši Serbijas un Ungārijas robežu Suboticas pilsētā, līksmojot, ka "beidzot kritis vēl viens mūris". Jāatgādina, ka pat sociālistiskās Dienvidslāvijas pilsoņiem bija samērā brīvas ceļošanas tiesības, taču 1991. gadā, kad sākās Dienvidslāvijas sabrukums, lielākā daļa valstu ieviesa vīzu režīmu ar Serbiju.