Lietuvas vēlētāju zemās aktivitātes dēļ referendums par iespēju aizliegt pārdot Lietuvas zemi ārvalstniekiem nav noticis, paziņoja Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija. Tautas nobalsošanā savu nostāju pauduši vien 15,37% balsstiesīgo Lietuvas vēlētāju, liecina sākotnējie rezultāti.
Par ierosinātajiem labojumiem nobalsoja 267 199 Lietuvas pilsoņi jeb 70,51% balsotāju, kaut arī referenduma izsludināšanai sākotnēji tika savākti nepieciešamie 300 000 balsu. Pret labojumiem balsoja 26,65% vēlētāju, bet 2,98% biļetenu atzīti par nederīgiem.
Referendumā svētdien nobalsoja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite, parlamenta spīkere Loreta Grauziniene un premjerministrs Aļģirds Butkevičs.
Vislielākā vēlētāju aktivitāte reģistrēta Pakrojas apriņķī - 15% un Neringas municipalitātē - 14,41%, bet vismazākā aktivitāte Visaginā - 6,25%, Alītā - 8,69% un Viļņā - 8,99%.
Viens no referenduma iniciatoriem Pranciškus Šļužs pauda vilšanos par zemo vēlētāju aktivitāti, atzīstot, ka viņš cerējis uz vismaz 20% balsotāju.
Šļužs referenduma iznākumu nodēvēja par "iebiedēšanas, dezinformācijas, melu un cinisma" sekām.
Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka oficiālie referenduma rezultāti tiks pasludināti ceturtdien.
Referendumā arī tika prasīts iedzīvotāju viedoklis par konstitūcijas labojumiem, nosakot, ka zemes īpašumi, iekšzemes ūdenskrātuves, meži un parki var piederēt tikai Lietuvas Republikai un tās iedzīvotājiem.
Tautas nobalsošanā arī rosināts noteikt, ka stratēģiski svarīgu dabas resursu izmantošanas jautājumus var risināt tikai ar referendumiem.
Lietuvas iedzīvotāji arī bija aicināti paust nostāju par referenduma izsludināšanai nepieciešamo parakstu skaita samazināšanu no pašreizējiem 300 000 līdz 100 000.
Aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi Lietuvā bija spēkā līdz 2014.gada maijam. Gatavojoties gaidāmajai zemes tirgus liberalizācijai, Seims pēdējā brīdī pieņēma zināmas drošības sviras - likumdošanas grozījumus, kas nosaka ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.