Desmitiem tūkstošu cilvēku Eiropā īsi pirms Ziemassvētkiem kļuvuši par slikto laika apstākļu ķīlniekiem un ir spiesti mainīt ceļojumu plānus – lielā sala un sniegputeņu dēļ laikus nelido lidmašīnas, nekursē vilcieni, apgrūtināta arī satiksme pa daudzu Viduseiropas un Rietumeiropas valstu autoceļiem.
Meteorologi sola, ka būtisks laika apstākļu uzlabojums gaidāms tikai 24. vai 25. decembrī, kad daudziem ļaudīm jau būs par vēlu kaut kur doties.
Visdramatiskākā situācija izveidojusies ar Eurstar dzelzceļa līniju, kas savieno Londonu, Briseli un Parīzi. Kad sestdien tunelī zem Lamanša šauruma sabojājās pieci vilcieni, kuros atradās vairāk nekā 2500 pasažieru (daļa cilvēku bija spiesti tunelī bez gaismas un pārtikas pavadīt 13 stundas), dzelzceļa kompānija pieņēma lēmumu līdz pirmdienas vakaram atcelt visus paredzētos reisus. Eurostar izpilddirektors Ričards Brauns, atzīstot, ka tas radīs neērtības vismaz 55 000 cilvēku, licis saprast, ka dzelzceļa kustības pārtraukums varētu būt ilgāks nekā gaidīts, un pavēstījis, ka kompānija pieņemšot rezervācijas tikai pēcsvētku dienām. R. Brauns un viņa kolēģi skaidrojuši, ka avārijas situāciju radījusi starpība starp gaisa temperatūru tunelī un atklātās vietās. Vilcieni, braucot pa Franciju vai Lielbritāniju, ir pamatīgi apledojuši, iebraucot tunelī šis apledojums atkūst un rada problēmas vilcienu elektriskajās sistēmās. Svētdien un pirmdien caur Lamanša tuneli mēģinājuši izbraukt modificēti vilcieni, taču Eurostar, pamatojoties uz šo izmēģinājumu rezultātiem, lēmumu par satiksmes atjaunošanu bija plānojis pieņemt tikai vēlu vakarā. AFP vēsta, ka eiroparlamentārietis no Francijas Dominiks Bodī, kurš kopā ar ģimeni atradās vienā no tunelī iestrēgušajiem vilcieniem, jau piedraudējis, ka aicinās notikušo krīzi izmeklēt Eiropas Komisijai.
AFP gan uzsver, ka slikto laika apstākļu dēļ problēmas ir ne tikai Eurostar vilcieniem. Svētdien sniegputeņa dēļ atcelti starptautiskie ātrvilciena Thalys (savieno Briseli, Parīzi un Amsterdamu) reisi, vairākās Eiropas valstīs nekursē arī vietējās nozīmes vilcieni. Turklāt Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā un Vācijā sals un sniegs nopietni ietekmējuši vairāku lidostu darbību. No Šarla de Golla lidostas Parīzē izpildīts tikai 40% paredzēto reisu, līdzīga situācija bijusi arī Orlī lidostā. Visu svētdienu bija slēgta Vācijas trešā lielākā lidosta Diseldorfā, kuras darbība atjaunota tikai pirmdienas rītā. Uz cik ilgu laiku – nav zināms. Tas pats attiecas uz Briseles lidostu, kuras pārstāvis Jans Van der Kruize sarunā ar Reuters sūdzējies – līdzko tiekot atrakts skrejceļš, putenis sākas no jauna, un lidostu atkal nākas slēgt.
Taisnošanās par stihijas pēkšņo uzbrukumu, protams, nespēj nomierināt cilvēkus, kuriem nav ne mazākās jausmas, uz cik ilgu laiku viņi iestrēguši tajā vai citā transporta mezglā, un viņi pamazām kļūst aizvien niknāki, notiekošajā vainojot amatpersonu neizdarību. "Mēs vaicājām, vai no Parīzes varam ar vilcienu nokļūt Kalē un tālāk ar prāmi uz Lielbritāniju, taču mums neskaidri atbildēja, ka, protams, varam mēģināt, taču neviens nezinot, vai tas ir iespējams," intervijā AP nikni sacījis 46 gadus vecais Pols Danns, kura reiss no Šarla de Golla lidostas uz Londonu atlikts uz nezināmu laiku.