"Nord Stream AG" šodien saņēma būvniecības atļauju 50 km no 1223 km garā gāzes vada posma izbūvei Vācijas teritoriālajos ūdeņos ar sauzemes savienojumu Lubminā, netālu no Greifsvaldes.
Otru Vācijas atļauju, 31 km garā posma izbūvei Vācijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā (EEZ) un vēl vienu Somijas atļauju, ir plānots saņemt tuvāko nedēļu laikā. "Nord Stream" jau ir saņēmis būvniecības atļaujas no Dānijas, Zviedrijas un Krievijas, kuru teritoriālos ūdeņus šķērsos gāzes vads, kā arī ir saņemta Somijas EEZ atļauja.
"Mēs esam veikuši detalizētas konsultācijas par dažādiem mūsu projektētā cauruļvada aspektiem, lai nodrošinātu cauruļvada drošību un nekaitīgumu apkārtējai videi. Šādas konsultēšanās un sadarbība notiks arī turpmāk, visā projekta īstenošanas laikā," teica Matias Varnings (Matthias Warnig) "Nord Stream AG" izpilddirektors.
Atļaujas saņemšana, cauruļvada būvniecībai Vācijas teritoriālajos ūdeņos, ir rezultāts trīs gadu laikā veiktiem apjomīgiem ietekmes uz vidi pētījumiem un Nord Stream veiksmīgai sadarbībai ar Štrāzlundes kalnrūpniecības aģentūru, Meklenburgas-Rietumu-Pomerānijas federālās zemes valdību, kā arī ar citiem atbildīgo iestāžu un sabiedrības pārstāvjiem.
Būvniecības atļauju, 50 km garā posma izbūvei Vācijas teritoriālajos ūdeņos un sauszemes savienojumam Lubminā netālu no Greifsvaldes, izsniedza Štrālzundes kalnrūpniecības aģentūra, bet atļauju cauruļvada 31 km garā posma izbūvei Vācijas EEZ izsniegs Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra. Abas institūcijas nodrošināja sabiedrisko apspriešanu par Nord Stream pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu (Espo ziņojums), kopā ar Nord Stream iesniegtajiem dokumentiem. Sabiedriskā apspriešana notika 2009.gada jūnijā, kuras laikā Nord Stream sniedza izsmeļošus komentārus, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.
2012.gadā, pēc gāzes vada būvniecības pabeigšanas, Nord Stream varēs veikt 55 miljardus kubikmetru gāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Vāciju, kur to iekļaus kopējā Eiropas enerģijas apritē. "Gazprom" jau ir parakstījis, ar Nord Stream gāzes vadu transportētās gāzes, piegādes līgumus ar dažādiem klientiem varākās ES valstīs, tajā skaitā Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā un Lielbritānijā.
"Nord Stream" ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas patērētājiem. 2005. gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 314 miljardi kubikmetru, un ir paredzēts, ka līdz 2025. gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 509 miljardus kubikmetru gadā.
"Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25 procentus no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Rietum-Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.