Opozīcija: Putina avantūra Ukrainā tuvojas beigām
Krievijas prezidenta Vladimira Putina avantūra Ukrainā tuvojas beigām, un pašlaik Kremlis meklē veidus, kā iziet no situācijas ar iespējami mazākiem zaudējumiem un kaitējumu reputācijai, norāda Krievijas opozīcijas līderis Mihails Kasjanovs.
"Ar savu Ukrainas avantūru Putins ierāvis visu valsti azartiskā ģeopolitiskā spēlē, padarot krievu tautu par savu ambīciju ķīlnieci. Visiem jau ir skaidrs, ka šis blefs nav nostrādājis un jau tuvākajā laikā nāksies atzīt zaudējumu. Rietumu noformulētais ultimāts Putinam līdz jūnija beigām nodrošināt bruņoto separātistu pretošanās apturēšanu [Putinam] neatstāj nekādas iespējas," savā blogā raksta bijušais Krievijas premjerministrs.
Krievijas varasiestādes tikmēr turpina pretoties, krievu apziņā cenšoties iespiest apgalvojumus, ka Krievijai neesot nekāda sakara ar saspīlējumu Ukrainas dienvidaustrumos un pie visa esot vainīgi ukraiņi, kas "karo paši ar savu tautu", raksta Kasjanovs.
"Šādi stāsti var atstāt iespaidu uz "nozombēto televīzijas auditoriju", bet ne uz cilvēkiem, kuri saskārušies ar kaut mazliet objektīvu informāciju. Un viņiem ir skaidrs, ka galvenā atbildība par saspīlējuma un vardarbības pieaugumu Ukrainas dienvidaustrumos gulstas tieši uz Krievijas vadību, kas izmanto veselu līdzekļu arsenālu krīzes uzpūšanai, sākot ar bezprecedenta apmēra propagandas kara izvēršanu līdz bruņotu krievu diversantu un nelikumīgu bruņotu grupējumu laišanu pāri robežai," teikts rakstā.
"Spēle tuvojas beigām, un Putina galvenais uzdevums ir mazināt politisko zaudējumus un saglabāt seju. Pašreizējo centienu galvenais virziens ir "nenodot savējos"," norāda Kasjanovs.
Ar šādu nolūku Kremlis cenšas leģitimizēt bruņotos separātistus kā vienu no sarunās iesaistītajām pusēm ar Kijevu. Tomēr, pēc Kasjanova domām, šāds risinājums Ukrainā nebūs iespējams, jo Kijeva nevar atļauties šādu soli.
"Maksimālais, ko Ukraina var izdarīt (...), ir izsludināt amnestiju visiem kaujiniekiem, kas noliks ieročus," prognozē Kasjanovs, norādot, ka to vajadzētu saprast arī Putinam, kurš bijis pretējā lomā bijis līdzīgā karadarbībā Čečenijā.
Pēc Kasjanova novērtējuma, nepastāv iespēja, ka Putins turpinās "palielināt likmes" šajā azartiskajā spēlē un turpinās dažādā veidā atbalstīt separātistus.
"Tad arī Rietumiem nāksies "palielināt likmes" un pāriet pie sankcijām, kas būtiski palielinās šīs avantūras reālo cenu," norāda Kasjanovs, skaidrojot, ka plānotās sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru būs "graujošs trieciens, kas atstās nopietnu iespaidu uz visu valsts ekonomiku".
"Es esmu pārliecināts, ka Putins un viņa sabiedrotie tādam scenārijam nav gatavi un uz to neies. Avantūra Ukrainas dienvidaustrumos beigsies, Krimas vēsture vēl ilgi turpināsies, bet attiecības ar Ukrainu un Rietumiem pašreizējā Krievijas režīma laikā atjaunot neizdosies," prognozē Kasjanovs.
Kasjanovs par Krievijas premjerministru kļuva 2000.gadā pēc Putina ievēlēšanas prezidenta amatā. 2004.gada februārī Putins atlaida visu Kasjanova vadīto valdību.
Kasjanova vadītā valdība laika posmā no 2000.-2004.gada februārim realizēja virkni būtisku reformu Krievijas ekonomikā un valsts sektorā - nodokļu un finanšu reformu, muitas reformu, pensiju reformu un nacionālās infrastruktūras reorganizāciju. Šajā laika posmā būtiski samazinājās inflācija, bet Krievijas ekonomika pieauga par gandrīz trešdaļu.
Kā jau LETA ziņoja, Kremlis apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu Federālā drošības dienesta (FDD) robežsardzes dienestam spert visus nepieciešamos soļus Ukrainas robežas apsargāšanai, lai novērstu tās nelikumīgu šķērsošanu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.