Kemerons atteicies paspiest roku Putinam

© Scanpix

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Parīzes lidostā tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atteicies Kremļa saimniekam paspiest roku, vēsta Francijas mediji.

"Tikšanās sākās bez rokasspiediena. Tā notiek Parīzes Šarla de Golla lidostas oficiālo delegāciju zālē," vēsta mediji.

Kemerons bija ieplānojis tikties ar Putinu, lai personīgi runātu par Krievijas politiku Ukrainā.

ASV prezidents Baraks Obama, kurš kopš ceturtdienas arī atrodas oficiālā vizītē Francijā, ar Putinu tikties atteicies.

Piektdien Francijā notiek Normandijas desanta 70.gadadienas ceremonijas, kuras apmeklē vairāku pasaules valstu līderi, arī Obama, Putins un Ukrainas prezidenta amatā ievēlētais Petro Porošenko.

Atbilstoši Francijas diplomātu teiktajam Olands cer, ka viņam izdosies pārliecināt Putinu, lai viņš vismaz sarokojas ar Porošenko, vēsta Briseles izdevums "EurActive".

Putins joprojām nav atzinis Porošenko ievēlēšanas leģitimitāti.

Šonedēļ intervijā atbildot uz franču mediju jautājumu, vai viņš Normandijas desanta gadadienas pasākumos tiksies ar Porošenko, Putins sacīja, ka viņš piemiņas sarīkojumos "negrasās ne no viena bēgt" un "komunicēs ar visiem".

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Pasaulē

Astronomi ir novērojuši milzīgu strūklu pāri, kas izplūst no supermasīva melnā cauruma 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Megastruktūra aptver 23 miljonus gaismas gadu, padarot šīs melnā cauruma strūklas par lielāko jebkad redzēto, liecina jauni pētījumi, kas publicēti žurnālā “Nature”.

Svarīgākais