Pāvests Francisks Jeruzalemē apmeklē Al Aksas mošejas kompleksu
Pāvests Francisks pirmdien savas Tuvo Austrumu vizītes pēdējā dienā Jeruzalemē apmeklējis Al Aksas mošejas kompleksu, kas ir svēta vieta gan ebrejiem, gan musulmaņiem.
Al Aksas mošeja atrodas Jeruzalemes vecpilsētā vietā, kuru ebreji dēvē par Tempļa kalnu, bet musulmaņi par Al Haram aš Šarīfu - Cēlo svētnīcu.
Tur atrodas Klints kupols un Al Aksas mošeja. Ebreji to godā kā vietu, kur atradies romiešu 70.gadā izpostītais Otrais templis.
Francisks tur tikās ar Jeruzalemes muftiju šeihu Mohamedu Huseinu un nāca klajā ar aicinājumu iestāties pret vardarbību.
Pēc tam pāvests aizlūdza pie Raudu mūra, kur pēc jūdaistu tradīcijas atstāja zīmīti starp mūra akmeņiem, lūdzot Dievam piepildīt kādu vēlēšanos.
Pēc tam pāvests devās nolikt ziedus pie cionistu kustības dibinātāja Teodora Hercla kapa un apmeklēja pieminekli teroristu uzbrukumu upuriem, kas atrodas netālu no Hercla kapa.
Pieminekļa apmeklējums nebija iepriekš plānots, un to ierosināja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Pēc tam Francisks devās apskatīt holokausta memoriālu "Yad Vashem".
Plānots, ka Izraēlā pāvests uzturēsies 32 stundas, un viņam ir ļoti noslogots grafiks.
Jau vēstīts, ka Francisks sāka savu trīs dienu vizīti sestdien Jordānijā un svētdien apciemoja Bētlemi, ceļā uz kurieni, iepriekš neplānojot, piestāja arī pie Izraēlas uzbūvētā astoņus metrus augstā robežmūra, kuru palestīnieši dēvē par "aparteīda mūri".
Francisks arī uzaicināja palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu un Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu ierasties atbildes vizītē Vatikānā un piedalīties tur kopīgā lūgšanā.
Pāvestam šodien paredzēta tikšanās ar Netanjahu, Peresu un Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju, pieminot 50.gadadienu kopš pāvesta Pāvila IV un Konstantinopoles patriarha Atenagora I vēsturiskās tikšanās Jeruzalemē. 1964.gada tikšanās rezultātā tika anulētas 1054.gada ekskomunikācijas, kas izraisīja Lielo šķelšanos Austrumu un Rietumu kristietības starpā.
Francisks ir tikai ceturtais pāvests, kas apmeklējis Svēto Zemi. 2000.gadā reģionu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, bet 2009.gadā - pāvests Benedikts XVI. Tāpat kā iepriekšējās reizes, Vatikāns uzsvēris, ka Romas katoļu galvas vizītei nav politiska rakstura.
Francisks savu vizīti pozicionējis kā simbolisku svētceļojumu, kura mērķis ir aicināt Tuvo Austrumu reģiona kopienas uz starpreliģiju dialogu un salabšanu.
Lai uzsvērtu savu pārliecību, ka visas trīs vadošās monoteiskās reliģijas var sadzīvot reģionā, un lai palīdzētu nogludināt politisko manevrēšanu, Francisks savā delegācijā pirmo reizi iekļāvis rabīnu un islāma līderi. Buenosairesas rabīns Abrahams Skorka un Reliģiskā dialoga institūta direktors Omārs Abuds ir Franciska draugi no laikiem, kad viņš bija kardināls savā dzimtajā Argentīnā.
Viesojoties Bētlemē, Francisks aicināja izbeigt Izraēlas un palestīniešu konfliktu, kas kļūst "arvien nepieņemamāks", un mudināja līderus rast "drosmi", lai panāktu mieru, balstoties divu valstu atrisinājumā.