ANO Drošības padome ceturtdien apstiprināja Nigērijas prasību iekļaut islāmistu sektu "Boko Haram" to organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par sadarbību ar starptautisko teroristisko organizāciju "Al Qaeda".
"Šodien Drošības padome spēra svarīgu soli, atbalstot Nigērijas valdības centienus sakaut "Boko Haram" un saukt tās slepkavīgos vadoņus pie atbildības par to noziegumiem," komentējot lēmumu, norādīja ASV vēstniece ANO Samanta Pauere.
Ceturtdienas lēmums paredz "Boko Haram" kontu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus organizācijas pārstāvjiem un aizliegumu islāmistiem pārdot jebkādu bruņojumu.
Tikmēr mediji ziņo, ka "Boko Haram" kaujinieki Nigērijā pastrādājuši kārtējo noziegumu, valsts ziemeļaustrumos noslepkavot vēl 27 cilvēkus.
Ziņu aģentūra "Sahara Reporters" vēsta, ka Gambaru apkārtnē Borno štatā islāmisti nodedzinājuši kārtējo ciematu, no kura atlikušas vien trīs mājas.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka grautiņš ildzis trīs stundas, kaujiniekiem izmantojot apstākli, ka drošības spēki šobrīd ir aizņemti meklējot vairāk nekā 200 skolnieces, kuras "Boko Haram" nolaupīja pagājušajā mēnesī.
Divās iepriekšējās dienās notikušajos uzbrukumos nogalināti vēl vismaz 150 cilvēki.
Tikmēr skolotāji visā Nigērijā, protestējot pret meiteņu nolaupīšanu, uzsākuši streiku, un Nigērijas Skolotāju arodbiedrība paziņojusi, ka streiks turpināsies, kamēr skolnieces netiks atbrīvotas.
Skolotāji norāda, ka viņiem jāstrādā pastāvīgās bailēs no "Boko Haram", kuras kaujinieki līdz šim noslepkavojuši vismaz 173 pedagogus.
"Boko Haram", kuras nosaukums tulkojams kā "Rietumu izglītība ir aizliegta", iestājas par islāma valsts dibināšanu Nigērijas ziemeļdaļā, kuru apdzīvo galvenokārt musulmaņi.
Valsts dienvidos vairums iedzīvotāju ir kristieši, tomēr abos reģionos ir arī ievērojamas reliģiskās minoritātes.
Kopumā kopš 2009.gada, kad "Boko Haram" sarīkoja bruņotu sacelšanos, kuru gan ātri apspieda armija, islāmistu ekstrēmistu izraisītā vardarbība prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību.