Šogad ASV ik nedēļu nāvessods izpildīts vidēji vienam cilvēkam, kas ir uz pusi mazāk nekā pirms desmit gadiem. Tā teikts Nāvessoda informācijas centra (DPIC) ikgadējā ziņojumā.
Šogad ASV nāvessods izpildīts vairāk notiesātajiem nekā pērn, kad ar nāvi sodīti 37 cilvēki.
Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka 2008.gadā nāvessoda izpilde tika apturēta uz četriem mēnešiem, kamēr Augstākā tiesa izskatīja jautājumu, vai nāvējošas injekcijas metode nepārkāpj konstitūcijā noteikto nežēlīga un neparasta soda veida aizliegumu.
Šogad izpildīto nāvessodu skaits ir par 47% mazāks nekā pirms desmit gadiem, un tas tika veikts tikai 11 no 35 štatiem, kur augstākais soda mērs joprojām ir atļauts.
Teksasas štats joprojām saglabā līderpozīcijas izpildīto nāvessodu skaita ziņā, un pēdējo desmit gadu laikā tur ik gadu ar nāvi sodīti vidēji 34, bet šogad - 24 cilvēki.
Nākamajā vietā ierindojas Alabama ar sešiem izpildītiem nāvessodiem, tad seko Ohaio ar pieciem un Virdžīnija - ar trim.
Šogad nāvessods piespriests 106 lietās, kas ir zemākais rādītājs kopš moratorija atcelšanas 1976.gadā.
Visaugstākais līmenis piespriesto nāvessodu skaita ziņā ASV tika sasniegts 1994.gadā, kad tiesa bargāko soda mēru piemēroja 328 cilvēkiem, taču tas gadu gaitā pakāpeniski samazinājies līdz 119 uz nāvi notiesātajiem 2007.gadā un 111 pērn.
"Pēdējos desmit gadus nāvessodu pielietojums samazinājies," norādīja pētījuma autors un centra izpilddirektors Ričards Dīters.
"Pēdējo divu gadu laikā nāvessodu aizlieguši trīs štati, un aizvien vairāk štatos notiek diskusijas, vai ir vērts to saglabāt," viņš sacīja.
Jautājums par nāvessodu aizliegšanu īpaši aktualizējies ekonomikas lejupslīdes laikā, kad daudzi štati sākuši izvērtēt aizvien pieaugošo budžeta deficītu attiecībā pret nāvessoda izpildes izmaksām.
Šogad Ņūmeksika kļuva par 15.štatu, kas izšķīries par pretrunīgi vērtētās normas aizliegšanu, un šādu iespēju apsver arī Konektikuta, Mērilenda, Kolorado un Montāna.
Ņūmeksikas gubernators Bils Ričardsons kā galveno argumentu par labu bargākā soda mēra aizliegšanai minēja tā ievērojamās izmaksas, kā arī iespēju izvairīties no potenciālas nevainīgu cilvēku sodīšanas.
"Man nav uzticības pašreizējai krimināltiesību sistēmai kā pēdējam arbitram attiecībā uz lemšanu, kurš paliek dzīvs un kurš mirst par noziegumiem," sacīts martā izplatītajā amatpersonas paziņojumā.
"Ja štats gatavojas uzņemties šo drausmīgo atbildību, sistēmai, kas piemēro nāvessodus, jābūt nevainojamai un tā nekad nedrīkst kļūdīties. Taču realitātē sistēma ne tuvu nav nevainojama. Sistēma arī pieļauj kļūdas. To ir pierādījušas DNS pārbaudes. Visā valstī ar nāvi sodīti nevainīgi cilvēki," paziņoja Ričardsons.
Šogad deviņi uz nāvi notiesātie tika attaisnoti un atbrīvoti, liecina DPIC rīcībā esošie dati. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1976.gada.
Centra eksperti pieļauj domu, ka, iespējams, štatiem ievērojamās izmaksas kļūs par galveno argumentu nāvessodu aizliegšanai.
Ik gadu Kalifornijā nāvessodu sistēma izmaksā aptuveni 137 miljonus dolāru (67 miljonus latu), Floridā - 51 miljonu dolāru jeb aptuveni 24 miljonus latu par katru izpildīto nāvessodu.
Šobrīd ASV uz nāvi notiesāti 3279 cilvēki, no tiem 690 Kalifornijā, bet 403 Floridā.
Savukārt visā pasaulē pērn ar nāvi sodīti aptuveni 2390 cilvēki, no tiem gandrīz trīs ceturtdaļas Ķīnā.