Spēcīgie plūdi un zemes nogruvumi Bosnijā, Horvātijā un Serbijā, kas aizvadītajā nedēļā atstājuši aiz sevis plašu postažu un laupījuši dzīvību vairākiem desmitiem cilvēku, iespējams, var izskalot kara gadu mīnas, apdraudot simtiem cilvēku.
Eksperti visās trīs valstīs apvienojuši savas zināšanas, lai novērtētu plūdu radīto risku, ņemot vērā, ka zemē kopš bijušās Dienvidslāvijas kariem guļ simtiem tūkstošu nesprāgušu mīnu.
"Mūsu komandas (Bosnijā) jau atrodas vietās, kur ūdens iznīcinājis brīdinājuma zīmes un kur ūdens izskalojis arsenālu virspusē," aģentūrai DPA norādīja Bosnijas Mīnu centra pārstāvis Saša Obradovičs.
Bosnijā daudzi applūdušie rajoni ir nosēti ar kara laika mīnām, tostarp Brčko, Šamaca, Doboja un Olova.
"Ūdens un dubļi var aiznest mīnu, iespējams, tālu," norādīja Obradovičs.
Mīnas ir izturīgas un bīstamas vēl daudzus gadus pēc uzstādīšanas. "Nav tādas lietas kā nenāvējoša mīna," uzsvēra Obradovičs.
Bosnijas Mīnu centrs aplēsis, ka mīnas tieši apdraud aptuveni 540 000 cilvēku, no kuriem 150 000 pakļauti augstam riskam tikt nogalinātiem vai ievainotiem mīnas sprādzienā.
Kopš karu beigām pirms aptuveni 20 gadiem no mīnām miruši vairāk nekā 1500 cilvēku un vēl vairāk tikuši sakropļoti.
Horvātijā ir gandrīz 13 000 apstiprinātu mīnu atrašanās vietu 100 pašvaldībās.
Serbijā mīnām noklāta robeža ar Horvātiju. Turklāt valsts iedzīvotājus apdraud arī kasešu bumbas, ko 1999.gada Kosovas kara laikā nometa NATO spēki.