Salīdzinot Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētās uzstādīto Ziemassvētku egļu augstumu, biznesa laikraksts "Business New Europe" (BNE) to salīdzinājis ar valstu ekonomisko stāvokli.
Šogad, atspoguļojot ekonomikas atlabšanas pazīmes, vairākās galvaspilsētās egles ir garākas nekā pērn, dažas valstis ņēmušas vērā klimata problēmas, bet citās Ziemassvētku eglīti pavada politiskas nesaskaņas.
Ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajā Eiropas Savienības valstī Latvijā Ziemassvētku eglītes atspoguļo premjerministra Valda Dombrovska (JL) valdības un Rīgas pašvaldību pārvaldošo partiju politisko cīņu, raksta avīze.
15 metrus augstā Ziemassvētku eglīte pie Ministru kabineta parādījās pirmā, taču tā apkārta ar sponsoru reklāmām, acīmredzami atspoguļot Latvijas nepieciešamību piesaistīt ekonomisko atbalstu no ārpuses.
Savukārt Rīgas jaunais mērs Nils Ušakovs ieturēja tradīciju un kopā ar žurnālistiem mežā izraudzījās 18 metrus garu egli. "Tas bija grūtākais lēmums manā dzīvē," jokoja Ušakovs.
Egle varbūt arī ir gara, bet tā ir mazliet plāna un bez satura, tāpat kā Rīgas mēra vietnieka Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītā reklāmas kampaņa, kurā viņš mēģina reklamēt Rīgu kā tūristu galamērķi, balstoties uz apšaubāmu apgalvojumu, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimšanas vieta, raksta BNE.
Kamēr krīzes nomocītie latvieši un lietuvieši lavās uz mežu, lai nelegāli nocirstu un tirgotu eglītes, cerot tādā veidā savilkt galus, Igaunijas ģimenēm valsts mežos oficiāli atļauts nocirst pa eglītei, valdībai pat izsniedzot instrukciju, kā to pareizi darīt.
Polijas galvaspilsētu Varšavu rotā tikpat gara eglīte kā pagājušajā gadā, kas ir samērā piesardzīga pieeja, jo aplēses liecina, ka Polijas ekonomika 2009.gadā būs pieaugusi par 1,2%, bet nākamajā gadā pieaugs par 0,9%.
Tomēr, kaut arī Polijai globālās ekonomikas krīzes laikā ir klājies samērā labi, īpaši salīdzinājumā ar citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, Varšavā valda bažas par nākamā gada situāciju un bezdarba līmeni.
Varšavas vecpilsētā uzstādītā 27 metrus garā mākslīgā egle patiesībā ir tā pati, kas rotāja pilsētu pērn, turklāt tā rotāta ar enerģiju taupošām lampiņām. Poļi lepojas ar faktu, ka viņu ekonomika noturējusies pie augšupejas, un nemēģina to apgrūtināt ar pārmērīgiem tēriņiem.
Čehijas galvaspilsētā Prāgā izrotātā egle ir aptuveni 27 metrus gara, salīdzinot ar pagājušā gada 22 metrus lielo koku, kaut arī Čehijas ekonomikai šogad gaidāma 4,3% lejupslīde.
Ungārijas 19 metrus augstā Ziemassvētku egle ir reģionā īsākā, taču tā ir lielāka nekā pagājušā gada 18 metrus un 2007.gada 13 metrus lielā Ziemassvētku egle. Pēc ekonomiskajiem rādītājiem kokam vajadzētu būs mazākām - Ungārijas iekšzemes kopprodukts šogad samazinājies par 6,7%, bet nākamgad lejupslīde turpināsies 0,9% apmērā.
Krievijas ekonomika varētu būt sasniegusi pagrieziena punktu, bet amatpersonas pārliecinoši vēl nejūtas pietiekoši bagātas, lai atļautos īstu egli. Strādniekiem oranžās aizsargķiverēs nācās krietni nopulēties, izrotājot Sarkano laukumu un tā apkārtni ar pērnā gada mākslīgo egli un plastmasas sniegpārsliņām, kas patiešām ir vajadzīgas, jo Krievija piedzīvo siltāko ziemu vairāk nekā 100 gados.
Taču 2010.gada prognozes Krievijai ir labas, un varbūt federālā valdība līdz nākamai gadu mijai sajutīsies pietiekoši bagāta, lai atļautos īstu egli.
Savukārt Maskavas, kur reģistrēta lielākā daļa Krievijas lielo kompāniju, pašvaldība jūtas mazliet brīvāka, izrotājot daudzus mikrorajonus ar simtiem eglīšu. Kaut arī Maskavas galvenā egle nav īpaši liela, eglīšu daudzums varētu būt pat labāks rādītājs par to, ka 2010.gads Krievijai gaidāms labs.
Savukārt Ukraina, kuru ekonomiskā krīze skārusi īpaši smagi, plāno uzstādīt vislielāko egli. Kā stāstīja Kijevas mēra vietnieks Vitālijs Žuravskis, galvenā egle tiks veidota 20 tonnu metāla karkasā no aptuveni 450-500 eglītēm, kas kopumā stiepsies 35 metru augstumā.
Tomēr nav skaidrs, vai milzīgā Ziemassvētku egle varētu atstāt labvēlīgu iespaidu uz Starptautisko Valūtas fondu, kas pagaidām apturējis kārtējā palīdzības maksājuma pārskaitīšanu.
Galvenie egles rotājumi būs tīģeru figūriņas par godu nākamgad gaidāmajam tīģera gadam pēc ķīniešu kalendāra. Varbūt ukraiņi cer piesaistīt kādas ķīniešu investīcijas, lai palīdzētu valstij izkļūt no ekonomiskās krīzes, raksta BNE.
Bukareste ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā pielietoja līdzīgu tehnoloģiju kā Ukraina, Rumānijas galvaspilsētas galvenajā laikā uzstādot 70 metrus augstu egli, kas tika pasludināta par lielāko Eiropā. Šogad Bukaresti rotā lampiņas, bet centrālajā laukumā nekāda egle nav redzama, varbūt tāpēc, ka valstij nav valdības, kas varētu parakstīt attiecīgu rīkojumu.
Bulgārija rīkojusies pavisam taupīgi - tāpat kā iepriekšējos gadus par Sofijas galveno egli izraugoties 15 metrus augsto centrā pie viesnīcas "Rila" augošo egli, kas izrotāta ar vairāk nekā 800 metrus garu lampiņu virteni.
Kaut arī Bulgārijas ekonomika šogad piedzīvojusi aptuveni 5% ekonomisko lejupslīdi, analītiķi slavē premjerministra Boiko Borisova valdības veikto budžeta apcirpšanu, ļaujot saglabāt finanšu rezerves 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt Ļubļana, kas, iespējams, ir viena no mazākajām reģionālajām galvaspilsētām, to kompensējusi ar vislielāko municipālo Ziemassvētku eglīšu skaitu uz iedzīvotāju skaitu. Slovēnijas galvaspilsētu rotā septiņas egles, no kurām lielākā ir 22 metrus augsta un rotā centrālo laukumu. Pieskaņojoties Slovēnijas ekonomikas trauslajai atlabšanai, Ziemassvētku egle ir tāda pati kā pērn.