Turcijas premjers noraida pārmetumus par preses brīvības ierobežošanu

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans otrdien noraidīja izskanējušos pārmetumus par preses brīvības ierobežošanu.

Uzrunā parlamentā Turcijas premjers norādīja, ka daudzām rietumvalstīm mediju brīvības jomā klājas vēl sliktāk.

Ar šādiem izteikumiem Erdogans nāca klajā pēc šomēnes publiskotā ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ziņojuma, kurā atzīsts, ka preses brīvības ziņā Turcija no "daļēji brīvas" valsts noslīdējusi līdz "nebrīvai" valstij un šajā ziņā Turcija pieredzējusi lielāko lejupslīdi Eiropā.

Taču Erdogans otrdien nepiekrita šādam novērtējumam.

"Tiem, kuri saka, ka Turcijā nav preses brīvības, vajadzētu palūkoties uz Turcijas laikrakstu virsrakstiem. Ievērojamā skaitā virsrakstu tiek sistemātiski aizskarta valdība," sacīja Turcijas valdības vadītājs. "Kad tu kritizē šos amorālos virsrakstus, viņi tevi dēvē par diktatoru. Bet citās valstīs to sauc par demokrātiju."

"Paskatīsimies, kas notiks, kad kāds no šiem virsrakstiem tiktu publicēts kādā valstī, kurā, kā tiek uzskatīts, ir lielāka brīvība nekā Turcijā. Es nevaru iedomāties, kas notiktu ar šo valstu žurnālistiem un avīzēm," viņš sacīja.

"Mēs nepakļausimies šiem iedomības pieminekļiem," brīdināja Erdogans.

Turcijas premjers savā uzrunā norādīja uz preses brīvības pārkāpumiem ASV, Izraēlā un Vācijā, apgalvojot, ka Turcijā šajā jomā situācija esot labāka.

Turcijas premjers saņēmis asu kritiku par reakciju uz sociālajos medijos publiskotajiem sarunu ierakstiem, kas liecina par korupciju Turcijas valdošajās aprindās.

Erdogans materiālu nopludināšanā vaino trimdā ASV dzīvojošo musulmaņu garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš no Erdogana sabiedrotā kļuvis par ienaidnieku. Gilens bauda cieņu savu sekotāju vidū, no kuriem daudzi strādā valsts institūcijās.

Gilens, kurš, kā tiek ziņots, cieš no veselības problēmām, kategoriski noliedz, ka mēģinātu gāzt Turcijas valdību.

Reaģējot uz nebūt ne glaimojošo sarunu ierakstu nonākšanu internetā, Turcijā tika noteikti plaši interneta ierobežojumi un uz divām nedēļām tika aizliegts tviteris. Martā noteiktais tīmekļa videotēkas "YouTube" aizliegums joprojām ir spēkā, neraugoties uz vairākiem tiesas spriedumiem, kas nosaka šī aizlieguma atcelšanu.