Doņeckas separātisti mēģinājuši pilsētā izjaukt 9.maija mītiņu un Iekšlietu ministrijas orķestrim pieprasījuši spēlēt Krievijas himnu. Milicijai izdevies nepieļaut, ka provokācijas pāraug sadursmēs un kautiņos.
Noslēdzoties mītiņam pie pieminekļa "Taviem atbrīvotājiem, Donbas", kuru rīkoja vietējās varasiestādes, tribīnē uzskrēja tā dēvētās Doņeckas tautas republikas separātistu pārstāvji, kliedzot, ka nākamgad 9.maija svinības notiks bez "fašistiem" un skanot "mūsu himnai".
Provokatori mītiņa laikā vairākkārt centās nokļūt tribīnē. Tomēr Doņeckas mēram Oleksandram Lukjančenko un domes pārstāvjiem izdevās to nepieļaut.
Kāds "tautas republikas" aktīvists, kurš bija uzcirties aizsargkrāsas formas tērpā un izgreznojies ar Georga lentītēm, pieskrēja pie orķestra un pieprasīja, lai tas atskaņo Krievijas himnu.
"Spēlē Krievijas himnu!" viņš kliedza, cenšoties izraisīt kautiņu. Milicija, kas mītiņā nodrošināja kārtību, novērsa nopietnāku sadursmju izraisīšanos.
Ukrainā, kur iepriekšējos gados uzvara pār nacistisko Vāciju tikusi pieminēta ar armijas parādēm, tās vairumā gadījumu atceltas, varas pārstāvjiem baidoties par provokācijām un vardarbības izraisīšanās.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.