Krimas aneksija un Krievijas destabilizējošā darbība Ukrainas austrumdaļā vedina NATO uzskatīt Krieviju drīzāk par pretinieci nekā partneri, paziņojis alianses ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.
Pēc viņa teiktā, NATO un Krievijai ir atšķirīga izpratne par to, kādai jābūt drošības sistēmai Eiropā.
"Mēs iestājamies par Krievijas kaimiņvalstu suverenitāti un izvēles brīvību, kamēr Maskava nepārprotami cenšas izvērst savu hegemoniju un ierobežot to suverenitāti, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt krievu pasauli," norādījis NATO ģenerālsekretāra vietnieks. "Krievijas rīcība faktiski apvērsusi daudzus mums zināmos un pieņemamos starptautiskās drošības sistēmas pamatus."
Veršbovs norādījis, ka NATO apsver jaunus aizsardzības pasākumus, lai atturētu Krieviju no jebkādas agresijas pret tām NATO dalībvalstīm, ar ko tā robežojas, tostarp Baltijas valstīm. "Mēs gribam būt droši, ka varam ļoti ātri nākt palīgā šīm valstīm, ja pastāvēs jebkādi - kaut netieši - draudi, vēl iekams var tikt atklāti konkrēti fakti uz vietas," viņš sacījis, piebilstot, ka šai nolūkā jāpaātrina alianses spēku reaģēšanas gatavība.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks paskaidrojis, ka NATO var palielināt kaujas spēkus Austrumeiropā vai nu pastāvīgi, vai pēc rotācijas principa un pašlaik šādi aizsardzības pasākumi var tikt veikti, nepārkāpjot 1997.gadā pausto NATO politisko apņemšanos neizvietot kodolbruņojumu vai būtiskus kaujas spēkus Polijas vai citu turpmāk uzņemto dalībvalstu teritorijā, apmaiņā saņemot Maskavas solījumu respektēt citu valstu teritoriālo integritāti.
Viņš uzsvēris, ka Krievija ar savu darbību Ukrainā šo apņemšanos lauzusi, tādējādi alianse būs tiesīga atkāpties no sava solījuma, un šo jautājumu NATO valstu līderi apspriedīs vasarā, bet īpaši jau septembrī paredzētajā alianses samitā Velsā, kurā piedalīsies arī ASV prezidents Baraks Obama.