Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
"Būtu jāpieliek punkts vardarbībai un nelikumībām Ukrainas austrumos. Ja nebūs progresa attiecībā uz lēmumu, par ko tika panākta vienošanās, Eiropas Savienība turpinās un, ja būs nepieciešams, pastiprinās spiedienu pret Krieviju," uzsvēra van Rompejs, norādot uz šomēnes Ženēvā panākto vienošanos.
Eiropadomes prezidents arīdzan atkārtoti apliecināja, ka ES dalībvalstis atbalsta Ukrainu un ir gatavas nodrošināt tai finansiālu un politisku palīdzību reformu veikšanai.
LETA jau ziņoja, ka ES, reaģējot uz satraucošo krīzi Krievijā, vērsusi pret Maskavu sankcijas.
Jaunākajā ES "melnajā sarakstā" iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.
Sarakstā iekļauti Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belavencevs, Krimas jautājumu ministrs Oļegs Saveļevs, Sevastopoles gubernators Sergejs Meņailo, Krimas senatore Olga Kovitidi, Valsts domes vicesprīkere Ludmila Švecova un vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) priekšnieks Igors Serguns, Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, GRU darbinieks Igors Strelkovs, separātistu līderi Ukrainas dienvidaustrumos Germans Prokopjevs un Valērijs Bolotovs, "Doņeckas tautas republikas" līderi Andrejs Purgins, Deniss Pušiļins un Sergejs Ciplakovs.
Lēmums par saraksta paplašināšanu tika pieņemts pirmdien ES vēstnieku sanāksmē. Tagad ES sankcijas attiecinātas pret 48 cilvēkiem, kas tiek vainoti par krīzi Ukrainā.