Dienvidkorejas prezidente atvainojas par traģisko prāmja avāriju

© scanpix

Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje otrdiena atvainojusies par savas valdības nespēju novērst traģisko prāmja avāriju, kurā gājuši bojā vai jūrā pazudušu aptuveni 300 cilvēku.

Svētdien prāmja "Sewol" avārijas dēļ no amata atkāpās Dienvidkorejas premjerministrs Čons Honvons.

Paka pauda dziļu nožēlu par sistēmas trūkumiem, kas daļēji vainojami prāmja nogrimšanā.

"Es esmu nožēlas pilna par to, ka nespēju labot šādus senus ļaunumus un ļāvu notikt šāda veida negadījumam," paziņoja prezidente.

Jau vēstīts, ka 16.aprīlī Dienvidkorejas rietumu piekrastē apgāzās un nogrima prāmis "Sewol", uz kura atradās 476 pasažieri un apkalpes locekļi, tostarp 320 skolēni, kuri kopā ar 15 skolotājiem atradās ceļā uz Čedžu salu, kas ir populāra atpūtas vieta.

Avārijā izdzīvoja 174 cilvēki, tostarp lielākā daļa apkalpes. No skolēniem, kas atradās uz prāmja klāja, tika izglābti tikai 75.

Vairāk nekā 100 pasažieri joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Prāmja kapteinis un apkalpes locekļi, kas bija atbildīgi par prāmja vadīšanu, ir arestēti.

Dienvidkorejas varasiestādes ir izpelnījušās asu kritiku un pārmetumus no cietušo cilvēku radiniekiem par lēno glābšanas un meklēšanas darbu tempu. Viņi vēlas atgūt savu mirušo tuvinieku mirstīgās atliekas un redzēt, kā vainīgie tiek saukti pie atbildības.

Valdībai tiek pārmesta korupcija un drošības standartu neievērošana, kas, iespējams, novedusi pie traģiskās avārijas.

Cietušo cilvēku tuvinieki apgalvo, ka prāmis bijis pārpildīts un pasažieru saraksts bijis nepilnīgs un kļūdains.

"Es nezinu, kā atvainoties par nespēju novērst šo negadījumu un par nepietiekamu sākotnējo atbildes reakciju," norādīja Paka, piebilstot, ka viņai ir ļoti žēl par zaudētajām dzīvībām.

Pasaulē

Kādēļ “Estonia” traģēdijas izmeklēšanas lietā soda cilvēkus nevis par informācijas slēpšanu, bet tās noskaidrošanu; kādu iemeslu dēļ patiesība "Estonia" gadījumā dodas rokā tik grūti; kādēļ mistiskā veidā gāja bojā Latvijas autors, kurš pētīja notikušo traģēdiju.

Svarīgākais