ASV sankciju sarakstā varētu tikt iekļauti Krievijas uzņēmumu "Gazprom" un "Rosņetj" vadītāji Aleksejs Millers un Igors Sečins, pirmdien vēsta laikraksts "The New York Times".
Reaģējot uz Krievijas īstenoto Ukrainas politiku - Krimas aneksiju un spriedzes eskalāciju Auzstrumukrainā -, Baltais nams tuvāko dienu laikā varētu Maskavai noteikt jaunas sankcijas. Oficiāli pagaidām nekādi vārdi netiek nosaukti.
ASV un Eiropas Savienība cer, ka, īstenojot papildu sankcijas, izdosies panākt spriedzes deesakalāciju Ukrainas austrumos.
ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss sestdien paziņoja, ka jaunās sankcijas var tikt vērstas pret ietekmīgām amatpersonām Krievijas enerģētikas un banku sektorā.
"Kad jūs ķeraties pie favorītiem, pie personām, kas atklāti kontrolē lielus Krievijas ekonomikas sektorus, un pie atsevišķām to kontrolē esošām organizācijām, jūs izdarāt nopietnu ekonomisku ietekmi, kas pārsniedz konkrētās sankcijas pret kādu atsevišķu personu," norādīja Rodss.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.