Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, industriāli attīstītās valstis, kas pārstāvētas tā dēvētajā grupā G7, vienojušās vērst pret Krieviju jaunas sankcijas.
Kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP izteikusies, ka jaunās sankcijas varētu stāties spēkā jau pirmdien.
"Mēs tagad esam vienojušies, ka rīkosimies ātri, lai vērstu pret Krieviju papildus sankcijas," teikts kopīgajā paziņojumā.
Dokumentā teikts, ka, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mierīgu un demokrātisku Ukrainas prezidenta vēlēšanu norisi, G7 valstis apņēmušās steidzami rīkoties, lai pastiprinātu pret Maskavu vērstās sankcijas, liekot tai maksāt sāpīgu cenu par agresiju pret Ukrainu.
Vienlaikus G7 valstis atzinīgi novērtējušas Kijevas "savaldību", kādu tā izrādījusi, reaģējot uz Krievijas atbalstīto separātistu bruņoto grupu darbību Ukrainas austrumos.
"Turpretī Krievija nav veikusi nekādas konkrētas darbības saskaņā ar Ženēvas vienošanos," uzsvērts paziņojumā.
Tajā pašā laikā Vācijas kanclere Angela Merkele pēc sarunas ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Itālijas valdības vadītāju Mateo Renci piektdien paziņojusi, ka drīzumā tikšoties arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, lai lemtu par jaunām sankcijām pret Krieviju.
"Ņemot vērā progresa trūkumu, mums jādomā par jaunu sankciju iespēju, ne tikai jādomā, bet jārīkojas," sacīja Merkele. "Šajā nolūkā Eiropas Savienības ārlietu ministri tiksies, cik drīz vien iespējams."
Tomēr, visticamāk, ka arī trešā sankciju kārta būs vērsta pret atsevišķām personām, kas tiek vainotas Ukrainas destabilizācijā.
Obama piektdien paziņoja, ka Vašingtona jau esot sagatavojusi jaunas "mērķētas" sankcijas, kuras tā ir gatava "palaist".
Tomēr viņš ļāva noprast, ka jaunās sankcijas netiks vērstas pret Krievijas ekonomikas svarīgākajām nozarēm.
ASV amatpersonas izteikušās, ka tas varētu notikt tikai tad, ja Krievija ievedīs Ukrainā regulāro armiju.