Zviedrijas valdība paziņojusi par nodomu nākamo desmit gadu laikā ievērojami palielināt militāros izdevumus – naudu solīts ieguldīt militāro lidmašīnu un zemūdeņu iegādē, plānots paplašināt Zviedrijas militāro klātbūtni Baltijas jūrā.
Kaimiņvalsts amatpersonas neslēpj, ka šis lēmums saistīts ar Krievijas agresīvo ārpolitiku. Lai gan politologi nereti norāda, ka Krievijas rīcība varētu mudināt Zviedriju un Somiju iestāties NATO, pagaidām sabiedrībā šādam solim pietiekama atbalsta nav, tomēr ļoti iespējams, ka Stokholmas militārā sadarbība ar NATO dalībvalstīm tiks pastiprināta.
Šā gada septembrī Zviedrijā notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, un avīzē Dagens Nyheter publicētā rakstā pašreizējās labēji centriskās koalīcijas partijas publicējušas solījumu ievērojami palielināt valsts aizsardzībai paredzētos izdevumus. Ja koalīcija saglabās varu, šis solījums atspoguļosies jau nākamā gada budžetā. Nākamo desmit gadu laikā paredzēts ik gadus atvēlēt aizsardzības vajadzībām par 5,5 miljardiem kronu (605 miljoniem eiro) vairāk nekā līdz šim. Pārskatot iepriekšējos plānus, valdība nolēmusi iegādāties nevis 60, bet 70 kompānijas Saab ražotos iznīcinātājus Jas 39 Gripen, nolemts arī iegādāties divas jaunas zemūdenes un saremontēt trīs zemūdenes, kuras iepriekš bija plānots noņemt no bruņojuma. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka pašlaik pie varas esošajām partijām ir labas izredzes uzvarēt septembra vēlēšanās, turklāt arī opozīcijā esošie sociāldemokrāti beidzamo gadu laikā mudinājuši palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tādēļ, domājams, militārie izdevumi tiks paaugstināti arī viņu uzvaras gadījumā.
Reuters atgādina, ka kopš PSRS sabrukuma un aukstā kara beigām Zviedrija konsekventi bija samazinājusi savu militāro budžetu. Pēc domnīcas SIPRI datiem, vēl 2000. gadā tas bijis 2% no iekšzemes kopprodukta, bet 2012. gadā noslīdējis līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta. Dagens Nyheter publicētajā rakstā valdošo partiju pārstāvji norādījuši, ka jau kopš 2009. gada sapratuši, ka Krievijas radīto draudu līmenis paaugstinās. «Pašreizējie notikumi un Krievijas rīcība apliecina, ka šīs bažas nav bijušas nepamatotas, turklāt draudi kļūst aizvien lielāki,» norādīts rakstā. Runa nav tikai par Krimas aneksiju, ko ļoti skarbi kritizējis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts. Pagājušā gada martā Krievijas gaisa kara spēki imitēja uzbrukumu Zviedrijas militārajiem objektiem, un pēkšņi noskaidrojās, ka Zviedrijas kara lidmašīnas nespēj atbildēt uz šādu provokāciju, tādēļ talkā nācās saukt Šauļos dislocētos NATO iznīcinātājus, kuru uzdevums ir patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā. Līdzīgs incidents notika arī šā gada martā, kad Krievijas lidmašīnas bīstami pietuvojās Zviedrijas gaisa telpai Gotlandes salas tuvumā – marta beigās zviedru gaisa kara spēki turpmāku provokāciju nepieļaušanai dislocēja Gotlandē divus iznīcinātājus.
Pērn Zviedrijas sabiedrībā debates izraisīja augsta ranga militārpersonu sacītais, ka iebrukuma gadījumā Zviedrijas bruņotie spēki nespēšot pretoties pat nedēļu, savukārt jau pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas Zviedrijas vicepremjers Jans Bērklunds mudinājis veikt pašreizējai situācijai atbilstošas izmaiņas Zviedrijas militārajā doktrīnā. Pat premjerministrs Frederiks Reinfelts, kurš pēc pagājušā gada incidenta mierināja sabiedrību, ka «Krievijai nav nedz intereses, nedz resursu, lai uzbruktu Zviedrijai», beidzamajos mēnešos atturas no šādiem paziņojumiem un atzinis, ka valsts aizsardzības spējas nepieciešams stiprināt.
Vācu raidstacija Deutsche Welle un The Wall Street Journal norāda, ka Krievijas agresīvās ārpolitikas dēļ tradicionāli neitrālajā Zviedrijā aizvien biežāk tiek apspriests, vai nebūtu lietderīga pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei. Parlamenta aizsardzības komisijas vadītājs Peters Hultkvists sarunā ar Reuters gan norādījis, ka šai idejai pašlaik trūkstot sabiedrības atbalsta – ne vairāk kā 30% iedzīvotāju uzskata, ka Zviedrijai būtu nepieciešams iestāties
NATO. «Mēs uzskatām, ka, atrodoties ārpus bloka, mums ir lielāka rīcības brīvība, zviedri tradicionāli izvairījušies no militārām aliansēm, uzskatot, ka tā ir vienkāršāk nodrošināt mieru. Tomēr ir skaidrs, ka mums jāpapūlas pastiprināt savu militāro spēku,» sacījis P. Hulkvists. Taču pat formāli paliekot ārpus alianses, Zviedrija aizvien biežāk deleģē savus karavīrus uz NATO dalībvalstu militārajām mācībām un aktīvāk iesaistās Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības (NORDEFCO) projektos kopā ar NATO dalībvalstīm Dāniju, Norvēģiju un Islandi.