ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
"Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības," teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.
"Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo," teikts kopīgajā paziņojumā.
Tajā izteikts arī aicinājums uz "plašu nacionālo dialogu", norādot, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju misijai jābūt galvenajai lomai situācijas deeskalācijas programmas īstenošanā.
Pagaidām gan nav skaidrs, kādus soļus gatava spert Krievija, kura faktiski stāv aiz nekārtībām un vardarbības, kas pēdējo nedēļu laikā uzliesmojušas Ukrainas austrumos.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir paziņojis, ka Krievija, Ukraina, ES un ASV sarunās Ženēvā panākušas vienošanos par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā.
Lavrovs aicināja amnestēt visus aizturētos, izņemot tos, kas pastrādājuši nopietnus noziegumus.
Krievijas ārlietu ministrs atkārtoti arī uzsvēra Maskavas prasību decentralizēt Ukrainas valsti, ņemot vērā "krievu minoritātes intereses".
Ženēvā ceturtdien notika Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas, kuru mērķis bija mazināt saspīlējumu Ukrainā.
Sarunās piedalījās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs, ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica.