Ukrainas prezidenta pienākumu pildītājs Oleksandrs Turčinovs vakar apstiprinājis, ka uzsākta pretterorisma operācija pret prokrieviskajiem separātistiem, kuri Doņeckas un Luganskas apgabalu pilsētās sagrābuši valsts iestāžu ēkas.
Tomēr viņš uzsvēris, ka šī operācija tiks realizēta apdomīgi un pakāpeniski, kategoriski noraidot radikālāk noskaņotu Ukrainas politiķu idejas par nekavējošu separātistu iznīcināšanu un šaujamieroču dalīšanu patriotiski noskaņotajiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Lai gan naktī uz otrdienu internetā izplatījās baumas par asām sadursmēm starp Ukrainai lojālajiem drošības spēkiem un separātistu kaujiniekiem, tika vēstīts par bojāgājušajiem, vakar tās neapstiprinājās. Newsru.ua vēstīja, ka diena pagājusi samērā mierīgi un saspīlējums nedaudz mazinājies, jo Doņeckas apgabala amatpersonām izdevies uzsākt sarunas ar separātistiem Mariupolē, Makejevkā un Jenakijevā.
Mazliet atšķirīgi situāciju raksturo ziņu aģentūra AP – tās korespondents vēsta, ka separātisti izmantojuši vakardienas atelpas brīdi, lai nostiprinātu savas barikādes un kontrolposteņus, kas ierīkoti ap pilsētām, un koordinētu darbību. Līdzīgi novērojumi ir arī Reuters korespondentam, kurš vēsta, ka no rīta, kad O. Turčinovs jau paziņoja par operācijas sākšanos, Ukrainas armijas kolonna vēl atradusies aptuveni 40 kilometrus no separātistu ieņemtās Slavjanskas pilsētas un acīmredzami nav bijusi gatava kaujai. «Pretterorisma operācija ir sākusies ļoti lēni, ja vispār ir sākusies,» raksta Reuters, atgādinot, ka vēl svētdien iekšlietu ministrs Arsens Avakovs triumfējoši ziņoja, ka sākusies Slavjanskas atbrīvošana no nemierniekiem, taču nekādu rezultātu šis uzbrukums nedeva. Starp citu, vakar noskaidrojies, ka prokrievisko separātistu darbību Slavjanskā koordinē Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) virsnieks Igors Strelkovs, kurš marta sākumā nodarbojies ar līdzīgām provokācijām Krimā.
Vakar uzstājoties Ukrainas parlamenta sēdē, O. Turčinovs kārtējo reizi aicināja visus valsts iedzīvotājus būt savaldīgiem un nepieļaut pilsoņu kara izcelšanos. Atbildot uz radikālāk noskaņoto deputātu daļas pārmetumiem, viņš sacījis, ka Ukrainas iekšlietu ministrija un bruņotie spēki ir spējīgi aizstāvēt valsti, taču uzsvēris, ka «pretterorisma operācija notiks pakāpeniski, vairākos posmos un ļoti apdomīgi». «Es uzsveru vēlreiz – tās galvenais mērķis ir aizsargāt Ukrainas iedzīvotājus.» O. Turčinovs kategoriski noraidījis partiju Brīvība un Labējais sektors ierosinājumus izsniegt ieročus tiem Ukrainas patriotiem, kuri atšķirībā no miličiem un karavīriem ir gatavi stāties pretī separātistiem. «Nekādas brīvas pieejas ieročiem nebūs, valsts izsniegs ieročus tikai tiem, kuri iestāsies dienestā milicijā, Nacionālajā gvardē vai bruņotajos spēkos. Ja mēs atļausim brīvu pieeju ieročiem, tos spēs iegūt arī separātisti, ar šādu lēmumu mēs tikai pavirzīsim Ukrainu tuvāk pilsoņu karam,» skaidrojis prezidenta pienākumu pildītājs.
Nav šaubu, ka Ukrainas valdība pašlaik dara visu iespējamo, lai izvairītos no asinsizliešanas, cerot uz to, ka starptautiskā sabiedrība piespiedīs Krieviju pārtraukt atbalstīt un kūdīt separātistus, un nevēloties izjaukt rīt Ženēvā paredzētās četrpusējās sarunas starp Ukrainas, Krievijas, ASV un ES ārlietu resoru vadītājiem. Tikmēr Eiromaidana radikālākā daļa, pateicoties kuras aktivitātei O. Turčinovs, premjers Arsenijs Jaceņuks un citi pašreizējās valdības pārstāvji vispār tikuši pie varas, pauž aizvien lielāku un lielāku neapmierinātību ar varasiestāžu neizlēmīgo rīcību. «Mēs atzīstam pašreizējās valdības leģitimitāti. Taču, neraugoties uz to, tās rīcību vērtējam kā neprofesionālu, kas jau robežojas ar sabotāžu. Labējais sektors ir gatavs uzsākt cīņu ar visiem Ukrainai naidīgiem elementiem,» sacīts vakar izplatītā Labējā sektora paziņojumā. Savukārt partijas Brīvība līderis Oļegs Tjagņiboks parlamenta sēdē paudis neizpratni par to, kādēļ nekādas sankcijas netiek piemērotas pret tām Doņeckas apgabala amatpersonām, kuras labākajā gadījumā sabotē no Kijevas nākušos rīkojumus, bet sliktākajā – atklāti nostājas separātistu pusē. «Viņus visus nepieciešams arestēt un sodīt,» sacījis O. Tjagņiboks.
Jāpiebilst, ka šī nelojalitāte ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izsludinātajai pretterorisma operācijai pagaidām nav nekādu panākumu, – daudzās Austrumukrainas pilsētās milicijas darbinieki vienkārši atsakās pildīt no Kijevas nākušās pavēles un solidarizējas ar protesta akciju dalībniekiem. Vienīgais risinājums šādā situācijā ir miliču ievešana no citiem reģioniem, taču tas draud ar sadursmēm pašu milicijas darbinieku starpā un lielu asinsizliešanu. Tā kā Ukrainas valdība līdz šim oficiāli nav atzinusi, ka lielākā daļa Austrumukrainas milicijas darbinieku tai nepakļaujas (līdzīgi bija Krimā, kur līdz pēdējam brīdim tika ziņots, ka vairākums
Ukrainas armijas karavīru palikuši lojāli Kijevai, lai gan patiesā aina bija pilnīgi pretēja), O. Tjagņiboks devis tai iespēju iziet
no situācijas, par to, kas reāli tiek darīts, lai apkarotu separātistus, atskaitoties slēgtā parlamenta sēdē. Tomēr vakar nebija nekādu pazīmju, ka tāda varētu notikt.