ASV gaisa uzlidojumiem Sīrijai nebūtu bijušas postošas sekas un tie nebūtu ietekmējuši pilsoņkara gaitu, otrdien paziņojis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Pagājušajā gadā ASV nopietni apsvēra iespēju uzsākt militāru uzbrukumu Sīrijai, šādi reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu konflikta plosītajā valstī. Tomēr galu galā Savienotās Valstis no šī nodoma atteicās, kopā ar Krieviju panākot vienošanos par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu.
Uzrunājot Senāta Ārlietu komiteju, Kerijs paziņoja, ka uzlidojumi Sīrijai nebūtu bijuši ilgi un neatstātu postošu ietekmi uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.
"Bosnijā bija nepieciešami 30 000 uzlidojumu un 30 dienas, lai būtu ietekme. Te būtu vienu vai divas dienas, lai pasliktinātu situāciju un nosūtītu vēstījumu," norādīja Kerijs.
Militāro uzbrukumu vietā panāktās vienošanās ietvaros līdz šim no Sīrijas izvesti 54% ķīmisko ieroču, piebilda Kerijs.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā mēnesī aizstāvēja lēmumu nesākt uzlidojumus Sīrijai, uzsverot, ka tie nebūtu novērsuši grūtības, ar ko pašreiz saskaras Sīrija.