NATO aizsargās Austrumeiropu
NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena izteikums, ka situācija Eiropā pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu vairs nav tāda pati kā iepriekš, ir galvenais vadmotīvs Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmei, kas vakar turpinājās Briselē.
Praktiskās sadarbības pārtraukšana ar Krieviju, solījumi sniegt lielāku palīdzību Ukrainai un rīcība, lai garantētu Austrumeiropas un Baltijas valstu drošību – tādi pagaidām ir šīs sanāksmes reālie rezultāti.
Vakar NATO apvienoto spēku pavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlavs paziņojis, ka jau līdz 15. aprīlim būs izstrādāts plāns, saskaņā ar kuru lielāka uzmanība tiks pievērsta to alianses dalībvalstu, kas robežojas ar Krieviju, drošībai. Tas vistiešākajā veidā attiecas arī uz Latviju, kas var būt gandarīta, ka sanāksmes laikā vēlreiz apstiprināti NATO kolektīvās aizsardzības principi.
Baltiju novārtā nepametīs
Pēc tam kad Krievijai pāris nedēļu laikā izdevās anektēt Krimu, valda bažas, ka līdzīgu scenāriju Maskava varētu izspēlēt arī pret citām valstīm, kurās dzīvo liels skaits krievu tautības iedzīvotāju. Latvijas informatīvajā telpā plaši atbalstīts viedoklis, ka mūsu valstī būtu nepieciešams ierīkot NATO militāro bāzi, lai agresīvā kaimiņvalsts skaidri saprastu, ka, vēršoties pret Latviju, tā vēršas pret visu NATO. Spriežot pēc ārlietu ministra Edgara Rinkeviča izteikumiem, Briseles sanāksme bijusi solis uz priekšu šajā virzienā, lai gan konkrēti lēmumi pagaidām vēl nav pieņemti.
«Šobrīd NATO militārā pavēlniecība no aizsardzības interešu viedokļa izvērtēs, kas un kurā valstī būtu izvietojams. Pašlaik runājam par to, ka mums ir jānostiprina gaisa telpas patrulēšana, un runa varētu būt par vēl vienu bāzi Baltijā, bet jāskatās, lai tas viss notiktu, ievērojot kopīgās Baltijas valstu intereses. Tāpēc par šīs bāzes iespējamo atrašanās vietu es negribētu izteikties. Es arī gribētu teikt, ka varētu būt runa arī par kādu ostu, kur varētu atrasties un iebraukt arī NATO dalībvalstu kuģi,» ziņu aģentūra BNS citē E. Rinkeviča izteikumu.
Interneta ziņu vietne EurActiv norāda, ka jau ir pastiprināta Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība. Par sešu Eurofighter lidmašīnu nosūtīšanu patrulēšanai Baltijas gaisa telpā paziņojusi Vācija, savukārt ASV valsts sekretārs Džons Kerijs informējis, ka arī ASV nosūtījušas sešus F15 iznīcinātājus.
E. Rinkevičs izteicies, ka arī Lielbritānija, Dānija un Portugāle paziņojušas par gatavību nodrošināt papildu patruļlidmašīnas Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanai, kā arī papildu aizsardzības pasākumiem pret, piemēram, iespējamā ienaidnieka helikopteriem. Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanā varētu piedalīsies arī vairāk nekā desmit amerikāņu iznīcinātāju, kas beidzamo nedēļu laikā dislocēti Polijā.
Ziņu aģentūra RIA Novosti vēsta, ka ar konkrētu priekšlikumu nācis klajā Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Viņš apsveicis lēmumu par patrulēšanas pastiprināšanu un ierosinājis kā placdarmu lidmašīnām izmantot ne tikai militāro lidlauku Šauļos, bet arī Emari lidlauku netālu no Tallinas. «Šī aviācijas bāze ir gatava piedalīties misijā,» sacījis Igaunijas ārlietu ministrs. Pašlaik turpinoties pārrunas par NATO kara flotes kuģu klātbūtni Baltijas jūrā. Visticamāk, tieši par to runājis Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, kurš sarunā ar Daily Telegraph paziņojis: «Mēs piešķirsim lidaparātus Baltijas gaisa patruļām, un varētu būt arī citi pasākumi, par kuriem mēs varētu izlemt.»
Ziņu aģentūra AFP gan norāda, ka vairāku Eiropas valstu ārlietu ministri, piemēram, Nīderlandes ārlietu resora vadītājs Franss Timmermans un viņa norvēģu kolēģis Bergs Brende, samērā skeptiski attiekušies pret ideju ierīkot Baltijas vai Austrumeiropas valstīs pilnvērtīgas NATO militārās bāzes. Viņi uzskata, ka NATO karavīri uz robežas ar Krieviju tikai lieki provocēšot Maskavu, bet AFP atgādina, ka, beidzoties aukstajam karam, Ziemeļatlantijas alianse esot devusi Krievijai garantijas, ka neizvietos ievērojamus militāros spēkus pie šīs valsts robežām. Tomēr šajā gadījumā būtu vērts atcerēties to, ka spēles noteikumus mainījusi pati Krievija. «Krīze apšauba pamatprincipus, uz kuriem veidota mūsdienu Eiropa – teritoriālo integritāti, starptautiskās tiesības un suverēnu valstu tiesības lemt pašām savu likteni,» sacījis A. F. Rasmusens.
Satraukums no Bulgārijas līdz Polijai
Krievijas agresīvā uzvedība darījusi bažīgas arī citas NATO dalībvalstis. Reuters vēsta, ka beidzamo divu mēnešu laikā Krievijas gaisa kara spēku lidmašīnas aptuveni 30 reižu pietuvojušās ļoti tuvu Bulgārijas gaisa telpas robežai. «Es varu tikai izteikt minējumus par to, kāds bijis šo lidojumu mērķis, taču fakts ir tāds, ka mums allaž nācies uz tiem reaģēt,» sacījis aizsardzības ministrs Angels Naidenovs. Bulgārijas prezidents Rozens Pļevnelijevs uzskata, ka šo provokāciju mērķis ir mazināt Bulgārijas aizsardzības spējas – tās bruņojumā esošie iznīcinātāji MiG29 ir samērā veci lidaparāti ar ierobežotu resursu, un katra piespiedu pacelšanās gaisā šo resursu vēl samazina. Bulgārija izteikusi ne tikai interesi par modernas kara aviācijas iegādi, bet arī mudinājusi trīs reģionā esošās NATO dalībvalstis koordinēt savu rīcību. «Ikreiz, kad mūsu robežām tuvojas kāda krievu lidmašīna, gaisā spiestas pacelties divas Bulgārijas, divas Rumānijas un divas Turcijas lidmašīnas. Tas nav diez ko efektīvi,» uzskata prezidents.
Ņemot vērā notikumus Krimā, tieši Melnās jūras akvatorijam pašlaik tiek pievērsta pastiprināta NATO un Pentagona interese. Rumānijas valdība jau saņēmusi no ASV lūgumu atļaut palielināt militārajā bāzē, kas atrodas netālu no Konstancas pilsētas, dislocēto amerikāņu militārpersonu un lidmašīnu skaitu. Plānots, ka papildus jau esošajiem 1000 ASV karavīriem šajā bāzē tiks dislocēti vēl 600 karavīru. Gan Pentagona pārstāvji, gan Dž. Kerijs likuši saprast, ka kāds no ASV karakuģiem jau drīzumā tiks pārdislocēts uz Melno jūru. Jāatgādina, ka Krimas nelikumīgā referenduma laikā šajā akvatorijā jau atradās eskadras mīnu kuģis Truxtun, bet pēc plānotajām mācībām kopā ar Rumānijas un Bulgārijas jūras kara spēkiem tas reģionu pametis. Taču Vidusjūrā jau koncentrētas divas nopietnas kara kuģu grupas ar aviācijas bāzes kuģiem George H.W. Bush un Harry Truman priekšgalā.
Ļoti iespaidīgas prasības NATO izvirzījusi Polija. Šīs valsts ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņojis, ka Polijā būtu nepieciešams dislocēt divas NATO kājnieku brigādes, katrā no kurām būtu 5000 karavīru. Lai gan Briseles sanāksmes laikā R. Sikorskis atzinis, ka Polija samierinātos arī ar mazāku karavīru skaitu, tam nav piekritis premjerministrs Donalds Tusks. «Ja nu ir kāda NATO robeža, kurai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, tā ir Polijas austrumu robeža,» sacījis premjers, piebilstot, ka viņš vēlas, lai «Poliju aizsargātu karavīri, nevis līgumi». Politologi gan norāda, ka Polija, ļoti iespējams, apzināti prasa teju neiespējamo, lai panāktu minimumu, ar ko tā būtu mierā – proti, atgriešanos pie ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas apstādinātā plāna par pretraķešu aizsardzības sistēmas radara un pārtvērējraķešu bāzes ierīkošanu Polijā un Čehijā. Interesanti, ka pret Polijas vēlmi iebildis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, norādot, ka tik lielu skaitu NATO karavīru Polijā neļauj dislocēt starp aliansi un Krieviju 1997. gadā noslēgtais sadarbības līgums.
Maskava ironizē par auksto karu
Atsaukšanās uz šo līgumu ir lieks apliecinājums tam, ka NATO rindās joprojām ir optimisti, kuri lolo ilūzijas, ka ar Krieviju joprojām ir iespējams vienoties un sadarboties – pat neraugoties uz to, ka viņi piekrita uz laiku apstādināt jeb iesaldēt visu praktisko sadarbību ar šo valsti. Kaut arī dokumentā izmantota barga valoda, Krievijas amatpersonas vakar jau par to paspējušas atklāti paņirgāties. Piemēram, pirmais vicepremjers (savulaik Krievijas sūtnis NATO, tātad cilvēks, kurš labi zina NATO virtuvi) Dmitrijs Rogozins ciniski atgādinājis, ka līdzīgu lēmumu par attiecību iesaldēšanu alianse pieņēma 2008. gada augustā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā. «NATO nolēmusi iesaldēt attiecības ar Krievijas Federāciju līdz jūnijam. Un vēl par to paziņojusi 1. aprīlī. Pagājušo reizi (2008. gadā) viņi saldējās trīs mēnešus, bet decembrī atkusa. Nu, ko lai tur saka – ir aukstais karš, tādēļ lai tikai salst,» D. Rogozins ierakstījis savā Twitter vietnē. Bet vakar teju šādiem pašiem vārdiem, atgādinot par aukstā kara laiku retoriku, situāciju raksturojis arī Krievijas ārlietu ministrijas preses sekretārs Aleksandrs Lukaševičs, vēsta Reuters.
Krievijas amatpersonu ironija kļūst saprotamāka, ja tiek pievērsta uzmanība vēl vienam A. F. Rasmusena paziņojumam. Viņš sacījis, ka, neraugoties uz sadarbības apstādināšanu, cerot, ka Krievija joprojām pildīs savas saistības, kas attiecas uz narkotiku kontrabandas apkarošanu Centrālāzijā, Afganistānas jaunās valdības apgādi ar helikopteriem un tranzīta nodrošināšanu NATO spēkiem un to kravām, kas pakāpeniski tiek izvestas no Afganistānas. No kurienes gan NATO vadītājam ir tāda pārliecība, ka Krievija piekritīs sadarboties tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas aliansei, bet mierīgi uztvers attiecību iesaldēšanu citās sfērās – tas ir jautājums, uz kuru, sacenšoties asprātībās, atbildes meklē Krievijas mediji. Tie arī ar gandarījumu citē F. V. Šteinmeiera izteikumu, ka pašlaik neesot nekādu priekšnosacījumu, lai Ziemeļatlantijas aliansē tiktu uzņemta Ukraina, un ironiski izturas pret NATO solījumiem sniegt tehnisko palīdzību Ukrainai un apmācīt tās karavīrus – atkal tiek vilktas paralēles ar Gruziju, kura izšķirošajā brīdī cerēto palīdzību tā arī nesagaidīja.