Reaģējot uz pieaugošo spriedzi Turcijā, Vācijā izskanējuši aicinājumi nepieļaut Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).
Ar šādu aicinājumu nākusi klajā kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Pirmdienas vakarā CSU ģenerālsekretārs Andreass Šeiers mudināja pārtraukt Turcijas iestāšanās sarunas.
"Kļūst skaidrs, ka [premjerministra Redžepa Tajipa] Erdogana Turcija nepieder pie Eiropas," Minhenē paziņoja Šeiers. "Valsts, kuras valdība draud kritiķiem un nomīda demokrātijas vērtības, nevar piederēt pie Eiropas."
Pēc politiķa teiktā, ES varētu piedāvāt Turcijai ne vairāk kā "priviliģēta partnera" statusu.
Šeiers arī norādīja, ka CSU mudina visus, kas iestājušies par pilntiesīgas ES dalībvalsts statusa piešķiršanu Turcijai, "beidzot atsaukt šo lēmumu un pievienoties CSU iebildumiem".
Šāds aicinājums acīmredzot adresēts sociāldemokrātiem (SPD) un "zaļajiem".
Merkele, tāpat kā CSU, atbalsta priviliģētas partnerības piešķiršanu Turcijai pilntiesīgas dalībvalsts statusa vietā.
Citas Vācijas lielākās partijas - sociāldemokrāti, "zaļie" un "Die Linke" ("Kreisie") - sākotnēji nav reaģējušas uz Šeiera paziņojumiem. Taču Turcija nenoliedzami šobrīd ir Eiropas politiskajā darbakārtībā.
Jau ziņots, ka Erdogans pēc savas partijas uzvaras pasludināšanas svētdien notikušajās municipālajās vēlēšanās piedraudējis saviem ienaidniekiem, ka tiem nāksies "samaksāt" par valdošās partijas apsūdzēšanu korupcijā un par valsts noslēpumu nodošanu atklātībai.
SPD parlamentārās frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Rolfs Micenihs intervijā atzinis, ka Erdogana draudi "neatbilst mūsdienīgas Turcijas tēlam".
Pēc viņa teiktā, ES iestāšanās sarunās būtu jāpievēršas pamattiesību un vārda brīvības jautājumiem.
CDU pārstāvis ārpolitikā Filips Misfelders arī paudis bažas par situāciju Turcijā.
"Attiecības ar NATO partneriem ir sarežģītas, jo mums Turcija vajadzīga kā nozīmīgs sabiedrotais, taču mēs nevaram ar vienaldzību nolūkoties uz notikumiem šajā valstī," piebildis politiķis.
Lēmums par Turcijas uzņemšanu būs jāpieņem ES līderiem.
2005.gadā sāktās iestāšanās sarunas no jauna tika atsāktas vien pagājušajā rudenī pēc triju gadu pārtraukuma.
Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns Vācijas laikrakstam "Tagesspiegel" atzinis, ka "mēs nevaram vienkārši pieņemt" nozīmīgas ES un Turcijas viedokļu atšķirības par pamatvērtībām. Tomēr Aselborns nepiekrīt Šeiera aicinājumiem pārtraukt ES sarunas ar Turciju.
Tikmēr Eiropas Parlamenta E(P) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks nācis klajā ar ierosinājumu uzņemt Turciju Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ), neizslēdzot iespējamību vēlāk Turciju uzņemt arī ES.