Par Šokolādes karali dēvētais uzņēmējs Petro Porošenko un bijusī premjerministre, Gāzes princese Jūlija Timošenko kļuvuši par galvenajiem favorītiem 25. maijā paredzētajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās pēc tam, kad pretēji iepriekš deklarētajam no dalības tajās atteicies slavenais bokseris Vitālijs Kļičko.
Naktī uz pirmdienu beidzās termiņš, līdz kuram kandidātiem bija jāiesniedz dokumenti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz svētdienas pēcpusdienai bija pieteikušies vairāk nekā 20 pretendentu uz prezidenta amatu, taču tikai 4. aprīlī kļūs zināms, kuri no viņiem ir reģistrēti. Jāatgādina, ka pēc Viktora Janukoviča gāšanas un bēgšanas no valsts Augstākā rada atjaunojusi 2004. gada konstitūciju, saskaņā ar kuru prezidenta pilnvaras ir ievērojami mazākas nekā bija V. Janukovičam.
Kļičko atsakās
Sestdien Ukrainas vadošās partijas pulcējās kongresos, lai oficiāli izvirzītu savus kandidātus gaidāmajām vēlēšanām. Par lielāko pārsteigumu parūpējās viens no Eiromaidana populārākajiem aktīvistiem V. Kļičko, kurš iepriekš ne reizi vien bija apgalvojis, ka kandidēs vēlēšanās. 42 gadus vecais bokseris diezgan negaidīti pavēstīja, ka pretendēs nevis uz prezidenta, bet gan Kijevas mēra amatu (arī šīs vēlēšanas notiks 25. maijā), bet prezidenta vēlēšanās atbalstīs P. Porošenko, kurš jau iepriekš bija paziņojis par savas kandidatūras izvirzīšanu. Kongresa laikā tika parakstīta vienošanās par aliansi starp UDAR un relatīvi nelielo partiju Solidaritāte, kuru vada P. Porošenko.
Gazeta.ru norāda, ka V. Kļičko solis ir negaidīts tikai no pirmā acu uzmetiena. Pirmkārt, jāatceras, ka bokseris allaž mudinājis demokrātiskos spēkus, kurus apvienoja Eiromaidans, nezaudēt šo vienotību un prezidenta vēlēšanām virzīt kopīgu kandidātu. Šis aicinājums nav zaudējis aktualitāti arī pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka vēlēšanās būs jācīnās nevis pret V. Janukoviču, bet gan vairākiem kandidātiem, kuri pārstāv viņa sašķeltās nometnes daļas (Sergeju Tigipko, Mihailu Dobkinu, Juriju Boiko) un labējiem radikāļiem. V. Kļičko nevarēja neņemt vērā arī socioloģisko aptauju datus, kuri liecina, ka pašlaik viņa reitings ir krietni zemāks par P. Porošenko reitingu – bokseri gatavi atbalstīt aptuveni 9% vēlētāju, bet uzņēmēju gandrīz 25% aptaujāto.
«Es vienmēr esmu sacījis, ka jāizvirza kandidāts, kurš saņems lielāko pilsoņu atbalstu, kuram ir lielas izredzes uz uzvaru. Pašlaik šāds kandidāts ir Petro Porošenko. Mēs kopā stāvējām un cīnījāmies Maidanā, bet tagad mēs plecu pie pleca strādāsim pie Ukrainas pārveidošanas,» sacījis V. Kļičko, kurš vēl pagājušajā nedēļā mudināja partijas Batjkivščina un Svoboda izvirzīt vienotu proeiropeisko spēku kandidātu. Tagad bokseris nolēmis veltīt visus spēkus, lai uzvarētu Kijevas mēra vēlēšanās un iegūtu amatu, uz kuru jau vairākas reizes nesekmīgi pretendējis. «Es vēlos Kijevu padarīt par īstu Eiropas galvaspilsētu, bet visai valstij jākļūst par īstu Eiropas valsti. Reformas sākas galvaspilsētā,» viņš paziņojis.
Rietumu izvēle?
Ukraiņu politologs Vadims Karasjovs sarunā ar AP norādījis, ka V. Kļičko izšķīries par ļoti gudru stratēģisko soli. «Porošenko un Kļičko alianse fundamentāli maina situāciju politiskajā laukumā un, šķiet, līdz minimumam samazina citu kandidātu izredzes,» viņš sacījis. P. Porošenko ir viss nepieciešamais, lai uzvarētu vēlēšanās. Jau kopš Oranžās revolūcijas laikiem 2004. gadā viņš bauda proeiropeiski noskaņoto Ukrainas pilsoņu cieņu, un to nav iedragājis pat fakts, ka uzņēmējs īsu laiku strādāja par ekonomikas ministru arī V. Janukoviča komandā.
Pagājušā gada novembrī, sākoties protestiem Kijevā, P. Porošenko bija vienīgais no Ukrainas tā dēvētajiem oligarhiem, kurš nevis nogaidīja, kā atrisināsies konflikts, lai nostātos uzvarētāja pusē, bet atklāti pauda savu atbalstu Eiromaidana demonstrantiem – Krievijas mediji regulāri uzsvēra, ka tieši viņš esot viens no galvenajiem Maidana finansētājiem. 48 gadus vecā P. Porošenko izvēli lielā mērā noteikuši ekonomiskie apsvērumi. Pagājušajā vasarā, kad Krievijas varasiestādes sāka izdarīt ekonomisko spiedienu uz Ukrainu, kas paziņoja par asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, tieši uzņēmējam piederošā konditorijas uzņēmuma Roshen produkcija pēkšņi izrādījās neatbilstoša Krievijas sanitārajām normām. Uzņēmēja paziņas Ukrainas laikrakstiem stāstījuši, ka tieši tad viņš izdarījis galīgo izvēli par labu ES – lai gan savienībā ir stingri standarti, kuri jāievēro ražotājiem, tajā vismaz ir skaidri spēles noteikumi un nav jābaidās no šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem. Pēc Forbes ziņām, P. Porošenko ir septītais bagātākais Ukrainas cilvēks (viņam pieder arī populārā televīzijas kompānija Kanal 5, kas nodrošināja Eiromaidana atspoguļošanu), viņa īpašumu kopējā vērtība lēsta 1,3 miljardu dolāru apmērā. Tiesa, viss liecina, ka savus aktīvus Krievijā un Krimā P. Porošenko nāksies zaudēt.
Gazeta.ru norāda, ka atšķirībā no V. Kļičko uzņēmējs jau guvis nepieciešamo politisko pieredzi, lai varētu uzņemties valsts vadītāja pienākumus. «Vēlētājiem viņš neasociējas nedz ar sevi sakompromitējušajām varasiestādēm, nedz politisko opozīciju, kas sevi parādījusi ne no tās labākās puses. Turklāt, neraugoties uz to, ka Porošenko ir pārliecināts eirointegrācijas piekritējs, Ukrainas austrumos un dienvidos viņu neuzskata par nacionālistu, Banderas sekotāju,» raksta Gazeta.ru. Laikraksts Ukrainskaja pravda piebilst, ka beidzamā mēneša laikā P. Porošenko apmeklējis daudzas Eiropas valstis, tiekoties gan ar uzņēmējiem, gan politiķiem. Radies iespaids, ka tieši viņu Eiropa vislabprātāk redzētu kā jauno Ukrainas prezidentu – P. Porošenko nav pārāk radikāls, ir gana profesionāls un zinošs.
Kareivīgā Timošenko
Taču šāda notikumu attīstība nav pa prātam bijušajai premjerministrei J. Timošenko un viņas partijai Batjkivščina, kuras pārstāvji pašlaik ieņem vadošos amatus Ukrainā (Oleksandrs Turčinovs ir parlamenta spīkers un pilda arī prezidenta funkcijas, bet Arsenijs Jaceņuks vada valdību). Pēc ilgstošas svārstīšanās 53 gadus vecā J. Timošenko tomēr paziņojusi, ka kandidēs vēlēšanās, turklāt viņas pagājušās nedēļas izteikumi liecina, ka savu vēlētāju bāzi bijusī premjere plāno paplašināt uz Ukrainas Rietumu daļas iedzīvotāju rēķina – ir skaidrs, ka nedz partijas Svoboda līderim Oļegam Tjagņibokam, nedz Labējā sektora vadītājam Dmitrijam Jarošam izredzes uz uzvaru vēlēšanās nav. Kādā sarunā, kuras atšifrējums nonācis atklātībā, J. Timošenko runājusi par «krievu šaušanu» un vēlmi pārvērst Krieviju «izdedzinātā laukā», bet oficiālās runās saukusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par «Ukrainas galveno ienaidnieku» un solījusies ne tikai neatdot vairs ne centimetra Ukrainas zemes, bet arī atgūt Krimu.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka pašlaik J. Timošenko atbalsta tikai aptuveni 8% vēlētāju, taču viņa jau ne reizi vien pierādījusi, ka spēj relatīvi īsā laikā mobilizēt maksimālu piekritēju skaitu. Turklāt bijusī premjere nevairās no viltīgām un ētiski nosodāmām kombinācijām, uzskatot, ka mērķis attaisno līdzekļus. Ukrainas Situāciju modelēšanas aģentūras vadītājs Vitālijs Bals uzsvēris, ka ar J. Timošenko nedrīkst nerēķināties, jo viņa ir faktiski vienīgais «smagsvars» un «augstākās līgas spēlētājs» uz pašreizējās Ukrainas politiskās skatuves. «Viņa uzskata, ka sabiedrība pašlaik atrodas emocionāli nelīdzsvarotā stāvoklī un cer, ka pēc pāris nedēļām izdosies to pārvilkt savā pusē,» skaidro Ukrainskaja pravda žurnālists Sergejs Ļeščenko. Gan viņš, gan citi eksperti norādījuši, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem Ukrainai ir normalizēt attiecības ar Krieviju, bet J. Timošenko, šķiet, ir vienīgā politiskā figūra Ukrainā, ar kuru būtu gatavs runāt V. Putins. Starp citu, sazvērestības teoriju piekritēji (pat J. Timošenko vadītajā partijā) aizgūtnēm apspriež iespēju, ka viņas skaļā, pret Krieviju vērstā retorika ir tikai viltīgs priekšvēlēšanu triks, un patiesībā J. Timošenko esot Kremlim tīkamākais kandidāts uz prezidenta amatu.
Jo ticamāk tas šķiet tāpēc, ka kādreizējo atbalstu Rietumos J. Timošenko ir zaudējusi. Piemēram, Vācijas Bundestāga spīkers Norberts Lammerts paziņojis, ka Ukrainai pašlaik būtu nepieciešams līderis, kas spētu nomierināt kaislības, bet bijusī premjere ne reizi vien apliecinājusi, ka viņas stihija ir maksimāla konfrontācija. Ukrainas laikrakstos pavīdējusi informācija, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atklāti mudinājusi J. Timošenko nekandidēt vēlēšanās un jūtas aizvainota, ka šis ieteikums nav ņemts vērā. Jāatgādina, ka Eiropas valstu līderi vairāku gadu garumā centās panākt, lai J. Timošenko tiktu atbrīvota no apcietinājuma (V. Janukovičam lojālā tiesa viņai piesprieda septiņu gadu cietumsodu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu) un varētu doties ārstēties uz Vāciju, taču viņas pašreizējās aktivitātes skaidri apliecina, ka politiķes veselības stāvoklis nebūt nav bijis tik slikts, kā viņa un viņas domubiedri (pirmām kārtām meita Jevgeņija, kas bija sarīkojusi nebeidzamu turneju pa Eiropas valstu galvaspilsētām) to centās iegalvot visai pasaulei.
