Kurdi boikotē Turcijas parlamentu

Kurdu Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP), par kuras izformēšanu piektdien paziņoja Turcijas konstitucionālā tiesa, deputāti paziņojuši, ka turpmāk boikotēšot parlamenta darbību. 21 kurdu deputātam, kas parlamentā pārstāvēja šo partiju, bija dota iespēja pārreģistrēties kā neatkarīgajiem deputātiem vai oficiāli iesniegt atlūgumus, taču viņi izvēlējušies vidusceļu, vēsta BBC.

"Mēs vienkārši pametam parlamentu un vairs nepiedalīsimies ne tā sēdēs, ne kādos citos pasākumos," Reuters citē partijas līdera Ahmeta Turka sacīto, piebilstot, ka šis solis var izprovocēt starpvēlēšanas Turcijā. Turklāt jāatgādina, ka DTP kontrolē ir aptuveni 100 Turcijas municipalitāšu, galvenokārt kurdu apdzīvotajos valsts austrumos, un partijas aizliegšana var novest pie jauniem politiskiem satricinājumiem.

AFP ziņo, ka nedēļas nogalē sadursmes starp kurdu demonstrantiem un Turcijas policiju notikušas ne tikai Dijarbakiras, Hakkaras un Vanas pilsētās valsts austrumos, bet arī Stambulā. Jāatgādina, ka Turcijas Konstitucionālās tiesas lēmums tika pamatots ar to, ka DTP sadarbojusies ar aizliegto Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) un tās kaujiniekiem, kuri jau vairāk nekā 25 gadus iesaistījušies bruņotā cīņā ar mērķi nodibināt neatkarīgu Kurdistānas valsti. Saskaņā ar tiesas lēmumu uzlikts arests visam partijas īpašumam, bet tās 37 vadošajām amatpersonām uz pieciem gadiem aizliegta politiskā darbība.

Kaut gan Turcijā politiskas partijas tiek aizliegtas samērā regulāri (kurdu partijas vien aizliegtas vismaz desmit reižu, taču allaž atdzimušas ar jauniem nosaukumiem), šoreiz Ankaras solis izraisījis diezgan asu reakciju ārzemēs. "Kategoriski nosodot vardarbību un terorismu, Zviedrija kā Eiropas Savienības priekšsēdētāja atgādina, ka politisko partiju izformēšana ir ārkārtējs solis, kādu iespējams piemērot tikai kritiskos gadījumos," norādīts ES prezidējošās valsts Zviedrijas izplatītajā paziņojumā. Analītiķi uzsvēruši, ka šāda rīcība var kļūt par kārtējo šķērsli Turcijai, kas deklarējusi mērķi iestāties ES. Iekšpolitiskā ziņā tas savukārt nozīmē, ka sagrauti premjera Tadžipa Erdoana pūliņi uzlabot turku un kurdu attiecības, piešķirot kurdiem plašāku kultūras autonomiju un veicot citas reformas.