Krievijas intervence Ukrainā ir lielākie draudi Eiropas drošībai kopš Aukstā kara beigām, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, vienlaikus brīdinot, ka Maskavai draud starptautiskā izolācija.
"Tas ir modinātāja zvans. Eiroatlantiskajai kopienai. NATO. Un visiem tiem, kas ir uzticīgi Eiropai - veselai, brīvai un mierā," sacīja ģenerālsekretārs.
Ir bijušas krīzes Balkānos 1990.gados, Gruzijā 2008.gadā, "bet šie ir nopietnākie draudi Eiropas drošībai un stabilitātei kopš Aukstā kara beigām", uzsvēra Rasmusens.
Situācija ir daudz nopietnāka, zinot Krievijas rīcības mērogus, kas ir viena no lielākajām karaspēka pārvietošanas kustībām Eiropā "daudzu desmitgažu laikā", kā arī tāpēc, ka tas notiek "tieši uz NATO robežām".
Rasmusens nosodīja Krievijas rīcību, to dēvējot par "militāru agresiju", kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti.
"Mēģinājumi attaisnot Krimas aneksiju ar tā dēvēto referendumu, kas notika, draudot ar ieročiem, ir nelegāli un neleģitīmi," sacīja ģenerālsekretārs.
Bet "ja tā turpinās savu pašreizējo kursu, Krievija ir izvēlējusies starptautisko izolāciju", norādīja Rasmusens.
NATO ģenerālsekretārs gan nenāca klajā ar militāriem draudiem, turklāt arī atzina, ka Rietumu rīcībā nav "vieglas" alternatīvas.
"Nav ātru un vieglu veidu, kā stāties pretī globāliem huligāniem."
"Jo mūsu demokrātijas debatē, pārdomā un apsver alternatīvas, pirms pieņem lēmumus. Jo mēs augstu vērtējam caurskatāmību un cenšamies iegūt leģitimitāti mūsu izvēlēm. Un tāpēc, ka mēs spēka pielietošanu saredzam kā pēdējo, nevis pirmo iespēju," uzsvēra Rasmusens.
NATO galvenās bažas ir par to, ka Krievijas intervence Ukrainā var neapstāties Krimā, bet turpināties Ukrainas austrumos, un ka šīs krīze atspoguļo Maskavas plašāko "stratēģiju", lai paplašinātu savu kontroli reģionā, atzina alianses vadītājs.
"Notikumi Ukrainā ir spilgts atgādinājums tam, ka drošību Eiropā nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Mums ir jāvērš uzmanība uz to, kādas plašākā perspektīvā būs Krievijas intervences sekas attiecībā uz mūsu drošību," norādīja Rasmusens.
Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas aneksiju.
Krievijas armijas uzbrukumā Ukrainas armijas objektam Simferopolē otrdien viens Ukrainas karavīrs tika nogalināts. Ukrainas un Krievijas konfliktā tas ir pirmais bojāgājušais.
Eiropas Savienība un ASV pirmdien noteikusi sankcijas vairākām augstām Krievijas amatpersonām, šādi sodot Maskavu par Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.