Svētdien Krimā notikušajā referendumā atbilstoši galīgajiem rezultātiem 96,77% tā dalībnieku nobalsojuši par pussalas pievienošanu Krievijai, pirmdien žurnālistiem pavēstīja referenduma organizēšanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs.
Referendumā piedalījušies 83,1% vēlētāju. Šajos rezultātos gan nav iekļauti Sevastopoles dati, kas ir no Krimas Autonomās Republikas atsevišķa administratīvā vienība.
Par Krimas autonomijas paplašināšanu Ukrainas sastāvā nobalsojuši 2,51% referenduma dalībnieku, sacīja Mališevs. Par nederīgiem atzīti 0,72% biļetenu.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība referendumu, kas notika Krievijas militārās okupācijas apstākļos, uzskata par nelikumīgu. Krimas tatāri, 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotēja.
Ukrainas Vēlētāju komitejas Krimas nodaļas priekšsēdētājs Andrijs Krisko paziņojis, ka referenduma gaitā bijuši neskaitāmi pārkāpumi un to nevar uzskatīt par pilsoņu patiesās gribas izpausmi.
Galvenā falsifikāciju shēma bijusi vienkāršotā procedūra, kādā cilvēki referenduma dienā balsošanas iecirkņos iekļauti papildu sarakstos. Cilvēku skaits, kas šādā veidā iekļauts sarakstos, dažos iecirkņos bijis "anomāls".
Eksperts pieļauj, ka pēc balsošanas vienā iecirknī cilvēki, izmantojot to pašu procedūru, varējuši nobalsot citā.
"Nav izslēgts, ka balsojuši arī Krievijas pilsoņi ar Krievijas pasēm. Tāda informācija tika saņemta no vairākiem avotiem. Mēs pieņemam, ka balsošana notika arī ar "mirušo dvēseļu" palīdzību, jo šie saraksti ir ļoti veci un nav precizēti. Vienā iecirknī izmantoti 1999.gada saraksti," norādīja komitejas pārstāvis.