Krimā notiek referendums par pievienošanos Krievijai

Svētdien Krimā notiek referendums par pievienošanos Krievijai, kas kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Gaidāmo balsojumu par vēsturisku uzskata gan Krievija, gan Rietumi, tiesa, pavisam atšķirīgu iemeslu dēļ.

Krimas un Krievijas līderi atsaucas uz ciešajām vēsturiskajām saitēm un norāda, ka pussalas iedzīvotāji jau sen vēlas pievienoties Krievijai. Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība savukārt uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.

Referendumā tiesīgi piedalīties 1,8 miljoni cilvēku, bet rezultāti diez vai kādu pārsteigs.

Par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs ceturtdien paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte svētdien Krimā gaidāmajā referendumā nebūs izšķiroša.

Referenduma rīkošanas noteikumi paredz, ka jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no referenduma dalībniekiem.

Tīmekļa vietnes "sevastopolnews.info" šonedēļ publiskotās aptaujas rezultāti liecina, ka 80% līdz 90% respondentu ir gatavi balsot par pievienošanos Krievijai.

Arī Krimas prokrieviski noskaņotie līderi ir pārliecināti par līdzīgu rezultātu.

Krimas reģionālā parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs trešdien pauda pārliecību, ka referendumā aptuveni 85% nobalsos par pievienošanos Krievijai.

Lai gan trūkst neatkarīgu pētījumu, novērotāji uzskata, ka Krimas etniskie krievi - aptuveni 60% pussalas iedzīvotāju - lielā vairumā atbalsta domu par pievienošanos Krievijai.

Pārējie iedzīvotāji - ukraiņi un Krimas tatāri - atbalsta palikšanu Ukrainas sastāvā.

Padomju Savienības diktatora Jozefa Staļina laikā tatāri tika deportēti uz Vidusāziju un tikai 90.gados viņiem tika atļauts atgriezties dzimtenē.

Krimas tatāru tautas padome - Medžliss - ir aicinājusi boikotēt svētdien gaidāmo referendumu un pieprasījusi pussalā ievest ANO miera uzturētājus.

"Apstākļos, kad ielās ir karaspēks, vispārējas tiesiskās bakhanālijas apstākļos, kaut kāda referenduma izsludināšana, turklāt neesot likumdošanai, ir darbības, kas vērstas uz tālāku situācijas destabilizāciju Krimā," norādīja Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs.

Līdzīgu viedokli pauduši arī Rietumu līderi, norādot uz Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimā, kuru piederību Maskavai Kremlis un Krimas prokrieviskie līderi vēl arvien spītīgi atsakās atzīt.

Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Krimas varasiestādes ir noraidījušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju klātbūtni referendumā, bet paziņojušas, ka referendumam reģistrēti 69 novērotāji no 23 valstīm, arī Latvijas.

Par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs paziņoja, ka ieradīsies arī Krievijas un Eiropas Parlamenta likumdevēji.

Krievija paziņojusi, ka pēc referenduma Krima var pievienoties Krievijas Federācijai tuvāko nedēļu laikā, kļūstot par tās 48.reģionu.