Eiropas Parlaments: Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību
Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, un tās darbības apdraud Eiropas drošību, teikts Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.
Viņi nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā un norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.
Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas "militārā agresija un iebrukums Krimā" un pieprasīts nekavējoties izvest "visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā".
Krievija pašlaik "nepārprotami" pārkāpj starptautiskos noteikumus, tostarp ANO Statūtus, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994.gada Budapeštas Memorandu, turklāt arī "apdraud ES drošību".
Deputāti uzsver, ka svētdien paredzētais referendums par pievienošanos Krievijai tiks uzskatīts par neleģitīmu un nelikumīgu. To pašu viņi attiecina arī uz "pašpasludināto Krimas varas iestāžu 2014.gada 11.martā pieņemto lēmumu par neatkarības pasludināšanu".
Viņi norāda, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju Krimas Autonomā Republika var rīkot referendumus tikai par vietēja līmeņa jautājumiem un nevis par Ukrainas starptautiski atzīto robežu grozīšanu.
EP noraida Krievijas apgalvojumus, ka tās mērķis ir aizsargāt Krimas krievvalodīgos iedzīvotājus. Viņi uzsver, ka šie iedzīvotāji nav saskārušies un nesaskaras ar nekāda veida diskrimināciju, un nosoda pret bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča politiku vērsto protestu dalībnieku nomelnošanu, kurus Krievijas propaganda sauc par fašistiem.
Tomēr deputāti aicina Ukrainas valdību nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu cilvēku tiesības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, tostarp krievu valodā runājošo ukraiņu tiesību pilnīgu aizsardzību un respektēšanu. Viņi atzinīgi vērtē Ukrainas valsts prezidenta vietas izpildītāja lēmumu uzlikt veto likumprojektam, kura mērķis bija noteikt zemāku statusu krievu valodas lietošanai Ukrainā.
Parlaments uzsver nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm paust vienotu nostāju sarunās ar Krieviju un atbalstīt vienotas Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni.
Deputāti atzinīgi vērtē Eiropadomes 6.marta lēmumu apturēt sarunas ar Krieviju par vīzu liberalizāciju un partnerības nolīgumu un norāda, ka gadījumā, ja Krima tiktu pievienota Krievijai, ES būtu jāpiemēro Krievijai ieroču embargo, vīzu ierobežojumus, aktīvu iesaldēšanu un pasākumi pret Krievijas uzņēmumiem, īpaši enerģētikas nozarē.
Viņi arī atzinīgi vērtē ES 28 valstu un to valdību vadītāju gatavību parakstīt Asociācijas nolīguma politiskās sadaļas pirms 25.maijā paredzētajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, kā samazināt tarifus Ukrainas eksportam uz ES, kā arī piešķirt finanšu palīdzības paketi 11 miljardu eiro apjomā. Viņi arī aicina nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību ES un dalībvalstu līmenī, lai Ukrainas pilsoņi par nelielu maksu varētu saņemt vīzas.
Visbeidzot, deputāti arī uzsver, ka "iedibinātā parlamentārā sadarbība starp EP un Krievijas Valsts domi un Federācijas padomi nevar turpināties tāpat kā līdz šim".
Jau vēstīts, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.